Cita starpā arī dažādu valstu Centrālās bankas ir spērušas nozīmīgus soļus nākotnes tendenču virzienā – jau šobrīd daudzas valdības ir nepārprotami sākušas rīkoties, izveidojot pašas savu digitālo valūtu – Govcoins jeb "valdības monētas". Tie ir signāli par gaidāmu virknes reakciju, kas varētu novest pie milzīga apvērsuma naudas apritē. Esam nonākuši jaunā realitātē, kur drīzumā tradicionālie banku darījumi būs novecojusi prakse. Tam var būt gan savas priekšrocības, gan trūkumi.
Digitālo valūtu triumfa gājiens
Tehnoloģiskie jaunievedumi maina finanšu vidi. Bitcoin, piemēram, sākās kā eksperiments, bet šobrīd tā aktīvi lēšami 1 triljona ASV dolāru apmērā. Tāpat mēs varam novērot, ka aizvien lielāku leģitīmo spēku iegūst decentralizēto finanšu nozare, un ietekmīgākie šīs nozares virzītāji un investori turpina uzstāt, ka kriptovalūta ir jebkura līdzsvarota ieguldījumu portfeļa neatņemama sastāvdaļa.
Nākamais loģiskais solis būtu valdību e-valūtu izveide. Jau šobrīd varam nosaukt dažus reālus piemērus – Bahamu salās ieviesta pašiem sava e-valūta, fināla fāzē ir, piemēram, e- juaņas (Ķīnā), e-dolāra (ASV) ieviešana un e-eiro (Eiropas Savienībā) paredzēts laist apgrozībā līdz 2025. gadam, turklāt dienas kārtībā ir vēl daudzas citas līdzīgas iniciatīvas.
Nacionālā līmenī ieviestas e-valūtas var piedāvāt daudzas priekšrocības. Ja valstu centrālās bankas nepastarpināti piedāvātu banku pakalpojumus saviem iedzīvotājiem, tiktu iegūta droša, lēta un pieejama valūta. Iedomājieties situāciju, kad jūsu naudu un uzkrājumus garantē valsts centrālā banka, nevis privāta banka, tādējādi krīzes brīdī nodrošinot zemākus riskus. Tas ļautu arī ievērojami samazināt operacionālās izmaksas, turklāt banku operācijas kļūtu pieejamākas cilvēku lokam, kuram vēl šobrīd nav sava bankas konta (šobrīd vismaz ap 1.7 miljardu pasaules iedzīvotāju). Šīs visas ir vērā ņemamas priekšrocības, vismaz tāds rodas pirmais iespaids.
Govcoins: triumfs vai krahs?
Kā vairāki eksperti uzsvēra FinTech Talks by TWINO diskusijā, valstu centrālo banku spēkos šobrīd vairāk nekā nekad ir spēja atvairīt finanšu krīzi. Tieši to mēs arī pieredzējām pandēmijas laikā – saprātīgi novirzot finansējumu tām jomām, kur tas nepieciešams, mēs samērā veiksmīgi varējām izvairīties no globāla mēroga finanšu katastrofas. Taču, ja banku operācijas tiktu nodotas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu rokās, centrālās bankas zaudētu visaptverošu kontroli, un tieši no tā tās varētu baidīties.
Tomēr šis process jau ir neatgriezeniski sācies, un banku operācijas aizvien vairāk nonāk finanšu tehnoloģiju uzņēmumu rokās. Piemēram, uzņēmums "Stripe" nesen ieviesa "Stripe Treasury", kas ļauj izveidot bankas kontus, izmantojot mobilo lietotni. Jaunākā paaudze, kura visu savu apzināto mūžu ir pavadījusi mobilajās ierīces, nepārprotami izvēlēsies lietotni, ja viņiem tiks dota izvēles iespēja – atvērt bankas kontu bankas filiālē vai mobilajā ierīcē. Tādējādi tradicionālās bankas vēl vairāk turpinās zaudēt savu klientu bāzi un tostarp arī ietekmi.
Domājams ikviens piekritīs, ka uzturēt finanšu sistēmas stabilitāti ir ārkārtīgi svarīgi, tostarp stiprinot centrālās bankas lomu, kas nepieciešamības gadījumā spēj stabilizēt ekonomiku. Tomēr gadījumā, ja nacionālās e-valūtas kļūs par masveida parādību, tas var izraisīt arī virkni sarežģījumu:
Izveidojot nacionālās e-valūtas, mēs saskarsimies ar risku, ka tradicionālās bankas zaudē savu lomu un visa finansiālā vara koncentrējas valsts rokās.
Valdības kļūst par finanšu monopoliem – birokrātiskās struktūras iegūs tiesības lemt, kurš saņems aizdevumus, vai vēl biedējošākā nākotnes perspektīvā – valdības varētu vienpersoniski lemt par soda mēru, kas piemērojams valsts pilsoņiem par, viņuprāt, neatbilstošu vai nevēlamu rīcību finanšu sektorā. Īpaši bīstami tas varētu būt valstīs ar diktatorisku režīmu. Vēl ļaunāks būtu scenārijs, kad atbildīgās varas aprindas kļūst korumpētas, kam sekas varētu būt graujošas.
Tikmēr mazākās valstīs pastāvētu bažas, ka viņu e-valūtu varētu "aprīt" lielākās e-valūtas, un tādējādi tās zaudētu kontroli pār savu valstu finanšu un ekonomisko stabilitāti.
Ja šīs tendences turpinās attīstīties, tad finanšu drošība vairs nebūs aktuālākā problēma nozares dienas kārtībā, bet tieši datu privātums kļūtu par daudz būtiskāku izaicinājumu. Iedomājieties situāciju, kad visi dati koncentrējas vienas valdības rokās - tas zināmā mērā būtu drauds mūsu privātumam.
Sadarbības nozīme
Šajos apstākļos, manuprāt, tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka ne visi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi kļūs par banku tiešajiem konkurentiem. Daudzi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi jau šobrīd cieši sadarbojas ar bankām, ar mērķi pilnveidot finanšu pakalpojumus.
Tikai cieši sadarbojoties, būtu iespējams nodrošināt, ka tradicionālās bankas nekļūst liekas un nevajadzīgas. Tostarp, strikti nosakot digitālo valūtu maksimālo īpatsvaru, konceptuāli būtu iespējams nodrošināt, ka Govcoins nekļūst par nacionālajiem monopoliem.
Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka mēs dzīvojam laikā, kad finanšu sistēmā norisinās nozīmīgs apvērsums, un ir jādomā par to, lai mūsu būvētā nākotne ilgtermiņā neapdraudētu mūsu labklājību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!