Darba tirgus ekosistēmā plecu pie pleca dzīvo darba devēji un darba ņēmēji, vienam otru ietekmējot. Darbā pieņemšanas prasības, izaugsmes iespējas un darba devēju elastība – jau šobrīd redzu, ka arvien vairāk uzņēmumu pielāgojas tieši šajos, ļoti būtiskajos faktoros. Piemēram, "Bite" darbojas telekomunikāciju un IKT nozarē, piedāvājot darba iespējas ļoti dažāda vecuma darbiniekiem, arī senioriem un censoņiem, kuri pārstāv Z paaudzi. Skaidrs, ka abas šīs auditorijas jāuzrunā, izmantojot atšķirīgas metodes, valodu un kanālus, taču aizvadītā gada laikā jaunākās paaudzes uzrunāšana ir kļuvusi vēl izaicinošāka. Piemēram, ja paraugāmies uz vairumu darba meklētāju, CV un motivācijas vēstules sūtīšana potenciālajam darba devējam ir klasiska darbā pieņemšanas prasība, kas palīdz darba devējam gūt pirmo iespaidu, izprast kandidāta vēlmi strādāt un mācīties, iegūto iepriekšējo pieredzi, izglītību u.tml. Turpretim jauniešu auditorijā tā arvien biežāk tiek uzskatīta par novecojušu, neelastīgu prasību, ko tikpat vienkārši var pārvērst sarunas formā.
Nevaru tam pilnībā nepiekrist, jo, patiešām, arī piedaloties darba intervijā, darba ņēmējs pārstāsta savu dzīvesgājumu, profesionālo pieredzi un izglītību, liekot uzsvaru arī uz vēlmi strādāt un mācīties. Manuprāt, šī atziņa ir pamats pārmaiņām, darba devējam pielāgojoties un vienkāršojot procesus, kur tas patiešām ir nepieciešams, un ieguvēji ir visi. Tā nav pieeja, uzrunājot ikvienu kandidātu, taču, ja runājam par jaunāko paaudzi – ir vērts eksperimentēt, jo arī viņi savā dzīves redzējumā ir atvērti nebijušai pieredzei. Lai uzrunātu jaunākās paaudzes cilvēkus, arī mēs "Bitē" esam atklājuši, ka ir jāmaina veids, kā to darām. Piemēram, jau šobrīd aicinām nevis sūtīt CV un motivācijas vēstuli, bet gan uzreiz sazvanīties telefoniski vai videozvanā. Faktiski esam nonākuši pie secinājuma, ka pielāgošanās un elastība, uzrunājot noteiktas auditorijas, ir kļuvusi par nepieciešamību.