Raivo Bāle: Zaļais kurss autobūvē – ar ko brauksim tuvākajā nākotnē?  (3)

Viens no tiem ir automašīnu lietošana un to radītā piesārņojuma mazināšana. Šobrīd jau vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu valdības ir uzņēmušās nozīmīgu lomu zaļā kursa vadībā, likumdošanā plānojot vai jau iekļaujot mērķus virzībā uz vēlamajām pārmaiņām. Kāda izskatās autobūves nozares nākotne un kas būtu jādara Latvijai, lai veicinātu elektroautomašīnu lietošanu?

Cīņā par vides saglabāšanu, ES valstu valdības ir vienojušās par emisiju kvotām un noteikušas automašīnu ražotājiem normas un prasības, kuru neievērošanas gadījumā draud naudas sodi, taču videi draudzīgi pasākumi nav panākami ar aizliegumiem vien. Šajā nolūkā jārīkojas gan valstīm, gan patērētājiem. Šobrīd vēl nav apstiprināts, bet ir iecere beidzot arī Latvijā ieviest atbalsta mehānismu elektrotransportlīdzekļu iegādei. Tā ietvaros paredzēts, ka jaunu elektromobiļu iegādei varētu būt pieejams atbalsts 4500 eiro apmērā, savukārt lietotiem elektromobiļiem – 2250 eiro.

Lielākā daļa Latvijā reģistrētu automašīnu darbojas vai nu ar benzīna vai dīzeļa dzinējiem, taču pērn tika novērots reģistrēto elektroauto skaita pieaugums par 230 %, salīdzinot ar gadu iepriekš, liecina Auto asociācijas dati. Tomēr elektroauto ieņem vien aptuveni 2 % no visu jauno automašīnu tirgus, tendence kopumā ir pozitīva – pārmaiņu process ir sācies, jautājums tikai – cik ātra būs šī pāreja?

Auto tirgū strauji pieaug videi draudzīgu automobiļu piedāvājums, par ko liecina arvien lielāka elektroauto un hibrīdauto modeļu izvēle, iekšdedzes dzinēju ražošanas pārtraukšana un pat to lietošanas aizliegums, piemēram, lielpilsētās. Pāreja uz elektromobiļiem nav lēta, un to jau šobrīd atspoguļo jauno auto cenas, tāpēc būtiski, lai tie kļūtu pieejamāki patērētājiem, valstīm vairāk jādomā par to, kā palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem ar dažādiem atbalsta mehānismiem vai subsīdijām. Kamēr citās ES valstīs, tai skaitā Lietuvā un Igaunijā, valstis ir izstrādājušas vai vēl strādā pie subsīdiju sistēmas, lai veicinātu elektroautomobiļu iegādi, Latvijā šobrīd vienīgais atbalsts ir pāris priekšrocības auto īpašniekiem un draudzīgāki nosacījumi aizdevuma vai līzinga saņemšanai.

Viens no būtiskākajiem šķēršļiem ir joprojām mazs uzlādes staciju skaits un to teritoriālais pārklājums, kas rada izaicinājumus, pārvietojoties ikdienas maršrutos vai dodoties iekšzemes braucienos. Ja vien uzlādes stacija nav dzīves vietā vai darbavietā, tad ierobežotā skaita dēļ publisko uzlādes staciju apmeklējums prasa papildu loģistikas plānošanu. Pozitīvi, ka katru gadu Latvijā tiek atvērtas apmēram 10-20 jaunas publiskās uzlādes stacijas, ko nodrošina gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Tas dod ticību elektroauto infrastruktūras izaicinājuma sakārtošanai pārskatāmā nākotnē, ja tiks investēts gan valsts, gan privātais kapitāls.

Tāpat elektroauto īpašniekiem pirms pirkuma jāpārdomā, kā un kur veikt auto apkopi. Ja vien elektroauto apkope netiek veikta pie oficiālā dīlera, tad ierastajam auto servisam varētu būt izaicinoši veikt atsevišķus apkopes un remonta darbus zināšanu un tehniskā aprīkojuma trūkuma dēļ.

Mainās arī patērētāju paradumi, ja līdz šim cilvēki biežāk pirka vienu automobili, tad nākotnē šī tendence varētu mainīties. Piemēram, iegādājoties elektroauto, lai pārvietotos pilsētā, bet citu automašīnu garākiem braucieniem vai ceļojumiem. Atbilstoši patērētāju vēlmēm attīstās arī dažādi transporta pakalpojumi, pieaugot vēlmei maksāt nevis par īpašumtiesībām, bet gan par piekļuves tiesībām, piemēram, automašīnu un elektrisko skrejriteņu noma. Ja cilvēks nevēlas uzņemties izdevumus kā autoīpašnieks, taču viņam joprojām vajadzīgs transportlīdzeklis, viņš var izmantot auto nomas pakalpojumus ar noteikumu, ka tie ir elastīgi un nemaksā pārāk dārgi.

Ar pāreju uz elektromobiļiem saistās arī dažādi mīti un dažreiz pat bailes. Pirmie elektromobiļi, no vienas puses, apsteidza laiku, taču no otras puses – tie izrādījās jutīgi pret laikapstākļiem un nereti neatbilda faktiskajām vajadzībām. Taču gadu laikā elektromobilis ir attīstījies un kļūst arvien konkurētspējīgāks, kā arī praktiskāks. Piemēram, ja agrāk auto akumulators pēc gada varēja zaudēt līdz pat 10 % no kapacitātes, tad šodien labākie eletroauto modeļi zaudē tikai 0.3 %. Tāpat spēkratu tirgū parādās arī atpazīstamu auto ražotāju jauni elektroauto modeļi par salīdzinoši pieejamākām cenām. Protams, iegādājoties elektroauto par lētāku cenu, jāparedz, ka baterijas kapacitāte paredz nobraukumu ap 150 km. Tomēr pozitīvas vēsmas ienes fakts, ka sapnis par elektroauto pieejams aizvien plašākam iedzīvotāju lokam.