Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi.
Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.
Eiropieši sliecas vēl vairāk palielināt pensionēšanās vecumu
Dānijā, kur ir viena no efektīvākajām pensiju sistēmām pasaulē, pensionēšanās vecums jau nākamgad tiks palielināts līdz 67 gadiem. To pašu 2024. gadā darīs arī Nīderlande, kas tiek uzskatīta par pensionāriem vislabvēlīgāko valsti. Pēc pāris gadiem pensionēšanās vecuma slieksni 67 gadus noteiks arī Vācijā un Spānijā. Vislielākais pensionēšanās vecums visā Eiropā ir Islandē, kur jau šobrīd tie ir 67 gadi. Uz Eiropas valstu fona izņēmums ir Norvēģija, kur vēl pavisam nesen pensionēšanās vecums bija 67 gadi, tomēr pēc pensiju sistēmas reformas valsts iedzīvotāji pensijā var doties no 62 gadu vecuma. Vairākas pasaules valstis, to skaitā mūsu kaimiņvalsts Igaunija, noteiks pensionēšanās vecumu atbilstoši prognozētajam mūža ilgumam, kam pakāpeniski palielinoties, var sagaidīt arī pensionēšanās vecuma kāpumu.
Ārpus Eiropas pensionēšanās vecums ir zemāks
Pasaulē zemākais pensionēšanās vecums šobrīd ir Apvienotajos Arābu Emirātos, valsts pilsoņiem ļaujot pensionēties no 49 gadu vecuma. Savukārt emigranti pensiju var saņemt no 60 gadu vecuma. Nedaudz zemāks pensionēšanās vecums ir arī vairumā Āzijas un Āfrikas valstu. Ēģiptē, Kamerūnā, Indijā, Šrilankā pensijas vecums ir 60 gadi, bet Irānā un Vjetnamā sieviešu pensionēšanās vecums ir vēl zemāks – 55 gadi.
Valstīs, kurās ir augsts ekonomiskās attīstības līmenis un ilgāks dzīves ilgums, arī pensionēšanās vecums ir lielāks. Piemēram, Austrālijā tas jau šobrīd sasniedz 66 gadus un 2023. gadā tiks paaugstināts līdz 67 gadiem. Savukārt ASV pensijas sistēma ir līdzīga kā Norvēģijā – noteiktu summu iespējams saņemt jau no 62 gadu vecuma, tomēr uz pilno pensijas apmēru var pretendēt iedzīvotāji, kuru vecums ir 66 gadi.
Divas valstis ārpus Eiropas, ko varam uzskatīt par izņēmumiem, ir Dienvidkoreja un Lībija. Dienvidkorejā pensionēšanās vecuma slieksnis ir 60 gadi, kamēr realitātē iedzīvotāji darba tirgu atstāj vien vidēji 72 gadu vecumā. Iemesls ir ne tikai garais dzīves ilgums, bet arī viens no augstākajiem veco ļaužu nabadzības līmeņiem OECD valstu vidū. Šī iemesla dēļ valsts iedzīvotājiem jāstrādā papildu arī pēc tam, kad sasniegts pensionēšanās vecums. Savukārt Lībijā dzīves ilgums ir vairāk nekā 72 gadi, un šajā valstī pensionēšanās vecuma robeža ir augstākā pasaulē, sasniedzot 70 gadus.
Sagaidāms ilgs laiks pensijā
"Eurostat" 2020. gada dati liecina, ka Latvijā vīriešu vidējais dzīves ilgums šobrīd ir 70,9 gadi, bet sieviešu par desmit gadiem vairāk, sasniedzot 80,1 gadu. Tas nozīmē, ka vīrieši, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, vēl vidēji dzīvo aptuveni sešus gadus, bet sievietes – 15 gadus. Nākotnē palielinot pensionēšanās vecumu, pensijā tāpat jāpavada arvien vairāk laika.
Lai šos gadus nodzīvotu kvalitatīvi un ērti, nevar paļauties tikai uz uzkrājumu 1. un 2. pensiju līmenī, jo pēc Latvijas Bankas aplēsēm šis uzkrājums nodrošina maksimums 40% no esošā dzīves līmeņa. Pie esošās pensiju sistēmas labākais veids, kā parūpēties par savu labklājību vecumdienās, ir veidot uzkrājumu arī 3. pensiju līmenī, kas ir brīvprātīgas iemaksas, atvēlot tām tik daudz naudas, cik konkrētajā dzīves posmā var atļauties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
