Kad nav jātērē laiks loģistikai, rodas iespēja atrasties divās vietās vienlaikus un īstenot tā saukto "multitāskingu" jeb vairāku darbību veikšanu vienlaikus. Protams, cilvēks nav dators un nekad neizpildīs mehāniski tam uzdotos pienākumus, tomēr attālinātā darbošanās cilvēkam paver plašākas iespējas. Piemēram, vienā konferencē es kā dalībnieks ar pārtraukumu varu klausīties pārējos runātājus, bet otrā – pati uzstāties kā runātāja. Bez attālinātās funkcijas tas nebūtu iespējams. No vienas puses, tas ir efektīvi, no otras puses, ilgtermiņā tas var nebūt risinājums, jo attiecībā uz viena darbinieka produktivitāti prasa privātās un profesionālās dzīves līdzsvaru. Mums visiem tas vēl ir jāmācās. Vai reizē vārīt putru, turēt rokās bērnu un vadīt sapulci ir tas labākais? Noteikti nē! Kad viss ir apvienots vienā telpā – birojs, māja, ģimene, hobiji – robežas zūd, un tās jāspēj novilkt pašam. Cilvēkiem, kuri jau līdz pandēmijai spēja nodalīt savus darba pienākumus no privātās dzīves telpas, arī tagad, pandēmijas laikā, to noteikti bijis vieglāk izdarīt. Noteikti smagāk tas ir skāris tā sauktos darbaholiķus, kuri visos laikos izcēlušies ar nespēju novilkt treknāku līniju starp darbu un mājām.
Vai darba ražīgums ir krities vai cēlies?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
