Artis Bērziņš
Foto: Publicitātes foto
Ierasts, ka ekonomikas procesu pētnieki un analītiķi, runājot par plašākiem procesiem ekonomikā, atsaucas uz virkni dažādu rādītāju, kas liecina vai nu par labām, vai sliktām ziņām konkrētās valsts iedzīvotājiem. Tomēr nereti aiz dažādiem indikatoriem (IKP, eksporta/importa saldo, vidējais atalgojuma līmenis utt.), it īpaši gadījumos, kad, kā pie mums, būsim godīgi, ēnu ekonomikas īpatsvars ir nemainīgi augsts*, vispārējie rādītāji var būt nedaudz maldinoši. Daudz svarīgāks ir jautājums, cik cilvēkiem ir naudas primāro un sekundāro vajadzību apmierināšanai.

Lai saprastu, kur mēs šobrīd esam, mēs pajautājām Latvijas iedzīvotājiem tieši par sekundārā līmeņa vajadzību tēriņiem – proti, cik daudz naudas cilvēki šogad tērēs saviem vasaras ceļojumiem un kā tie atšķiras no pirmspandēmijas laika. Matemātika ir pavisam vienkārša – ja pāris gadus atpakaļ ceļošana veidoja lielāko daļu vasaras tēriņu pusei Latvijas iedzīvotāju, tad šogad vietējie vai ārvalstu ceļojumi kā būtiskākais tēriņu mērķis ir aptuveni 30%** aptaujāto.

Raugoties uz šiem skaitļiem virspusēji, varētu šķist, ka "iekritiens" ir pietiekami dziļš, tomēr aicinātu nesteigties ar secinājumiem, jo dati apliecina, ka iedzīvotāji arvien straujāk kļūst optimistiskāki par iespējām ceļot, un nevienu brīdi nešaubos, ka arvien lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju izmantos sniegtās iespējas doties ceļojumos vienlaikus ar arvien plašāku robežu atvēršanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!