Taču merčendaizings nav tikai glīti produkti plauktos, tas ir tirdzniecības veicināšanas pasākumu kopums, kas palielina pārdoto preču daudzumu, piesaista pircēja uzmanību un kopumā veido produkta vai pakalpojuma pieejamību. Merčendaizings apvieno tādus pasākumus kā tirdzniecības zāles plānošanu, preču izvietošanu tajā, vizuālo noformējumu un reklāmas izvietošanu, kontroli pār preču krājumiem, preču cenas noteikšanu un nepieciešamo produktu patēriņa realizācijas stimulēšanu. Šo pasākumu kvalitatīvai un jēgpilnai izpildei ir jābalstās nozares aktualitāšu izpratnē, tirdzniecības situācijas analīzē un produktu segmenta attīstības izpētē.
Merčendaizings strādā – Latvijā 2/3, vai precīzāk 68% aptaujāto, vecumā no 25 līdz 40 gadiem atzīst, ka merčendaizings jeb produktu izvietošana ietekmē viņu izvēles1. Pircējiem patīk, ka preces ir izkārtotas vizuāli pievilcīgā veidā un praktiski atrodamas. Protams, arī pircēji mainās un merčendaizings līdz ar viņiem. Mainās cilvēku attieksme pret tehnoloģijām, daudzi iepirkumu sarakstus veido ar īpašu aplikāciju palīdzību, iepērkas interneta veikalos, pat automatizē savus pirkumus. Merčendaizingā aizvien vairāk ienāk digitalizācija, aktualizējot e-merčendaizingu, ko noteikti veicinājusi arī pandēmija. Lai gan interneta veikalā plauktu, vismaz tradicionālajā izpratnē, nav, internetā tos aizstāj baneri, preču izvietojums noteiktos veidos pa kategorijām un secībā.
E-merčendaizinga svarīgākā funkcija ir vadīt pircēja iepirkšanās pieredzi, kas, salīdzinot ar fiziskiem veikaliem, internetā ir kompleksāks. Veikalā visi apmeklētāji gandrīz vienādi mijiedarbojas ar vizuālajiem materiāliem, smaržām un asociācijām, kamēr e-veikalā pircēju ceļi var būt visdažādākie. Piemēram, daļa vispirms tikai apskata preces, salīdzina cenas, saliek iepirkumu grozā un tad nogaida savu pirkumu. Interneta veikals būtu jāuztver kā "virtuālais šovrūms" (virtual showroom), kurā pircēji var viegli un ērti pārlūkot interesējošās preces. E-merčendaizings ļauj veidot pircējam īpaši pielāgotu piedāvājumu, nerādot preces, kas viņam neinteresē, bet īpaši izceļot tās kategorijas, kurām pievērsta uzmanība. Tātad e-merčendaizings palīdz izveidot katram pircējam "individuālo plauktu", kas gaida tieši viņu.
Merčendaizinga digitalizācija ir uz palikšanu un ir tikai laika jautājums, kad arī Latvijā arvien biežāk manīsim to integrējamies fiziskajās tirdzniecības vietās. Līdz šim redzama pāreja uz elektroniskām cenu zīmēm un vairāk kasēm veikalos pašapkalpošanās zonās, kas paver jaunu zonu merčendaizinga realizēšanai. Tajā pašā laikā tradicionālie veikali nepazudīs, jo daudzi pircēji savu iepirkšanos saista ar sajūtām. Pircēji vēlas aptaustīt, pasmaržot, apskatīt produktus pirms iegādes un piemērīt. Tā kā pandēmijas laikā bija dažādi preču pārdošanas ierobežojumi, visi tika mudināti iepirkties ātri, veikali zaudēja daļu no savas burvības, un tagad liels merčendaizinga uzdevums ir atkal atgriezt pozitīvās pircēju pieredzes un no jauna padarīt iepirkšanos patīkamu ar norādēm, košām cenu zīmēm, īpašiem piedāvājumiem, stendiem, jaunumu marķējumiem, reizē paturot prātā apzinātu un pilnvērtīgu iepirkšanos.
Tuvākajā un arī tālākajā nākotnē merčendaizings nekur nepazudīs. Tas ir un būs vērojams gan tradicionālos veikalu plauktos, gan interneta veikalos, vienīgi tā izpausmes var mainīties, ejot līdzi laikam, tehnoloģijām un pircēju ieradumu izmaiņām. Varam gaidīt inovācijas, mākslīgā intelekta un virtuālās realitātes integrāciju ar merčendaizinga stratēģijām, lai piesaistītu lielāku pircēju uzmanību. Merčendaizinga slepenie ieroči aktualitāti nezaudēs, iespējams to arsenāls kļūs vēl plašāks un niansētāks, radot mums skaisto ilūziju, ka visus pirkumu lēmumus taču pieņemam paši.
1 BSMS/Norstat pētījuma dati Latvijā (2021. gads), n=1006
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
