Karīna Viskuba: Karstais jūnijs atnesis karstas cenas

Jūnijā silti laikapstākļi bija novērojami ne tikai Baltijā, bet arī citur Eiropā. Tas veicināja visa "Nord Pool" reģiona pieprasījuma pieaugumu par 4%, salīdzinot ar pagājuša gada jūniju. Aizvadītajā mēnesī tika novēroti sausāki laikapstākļi. Tas atstāja ietekmi uz kopējo elektroenerģijas izstrādi reģionā, kas, salīdzinot ar maiju, samazinājās par 11%. Elektroenerģijas cenu jūnijā ietekmēja arī zemāka vēja staciju izstrāde, kas "Nord Pool" reģionā samazinājās par 13%, bet Baltijā par 55%, salīdzinot ar mēnesi iepriekš. Zemas vēja elektrostaciju izstrādes un zema nokrišņu līmeņa dēļ sniega kušanas sezona Skandināvijā šogad nav radījusi ietekmi uz elektroenerģijas cenām. Arī jūnijā Ziemeļvalstīs turpinās atomelektrostaciju ikgadējie apkopes darbi, kas mazināja atomelektrostaciju izstrādes apjomu.

Ietekmi uz Baltijas elektroenerģijas cenām atstāja arī cenu līmenis kaimiņvalstīs. Jūnijā enerģijas plūsmas no Somijas pieauga par 22%, tādā veidā sekmējot, ka Igaunijas tirdzniecības apgabalā novērota zemākā elektroenerģijas cena Baltijā. Tajā pašā laikā plūsmas no Zviedrijas SE4 apgabala bija tikai par 4% mazākas nekā mēnesi iepriekš, kas veicināja to, ka Lietuvas tirdzniecības apgabalā bija visaugstākā cena Baltijā. Turklāt Baltijas valstu cenu kāpumu ietekmēja arī enerģijas plūsmas no Krievijas, kuras aizvadītajā mēnesī samazinājās par 41%.

Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas ietekmē hidrobilance un izejvielu tirgus

Jūnijā nākotnes kontraktu cenu kustību ietekmēja gan augoša cenu tendence izejvielu un kvotu tirgos, gan arī Ziemeļvalstu hidrobilances stāvoklis. Jūnija pirmajā pusē hidrobilancei bija lejupvērsta tendence, tā samazinājās līdz -3,6 TWh. Mēneša vidū situācija uzlabojās lielāka nokrišņu daudzuma dēļ, un tas atspoguļojās hidrobilances pieaugumā līdz 0,9 TWh. Tomēr, atsākoties karstiem un sausiem laikapstākļiem, mēneša beigās hidrobilance noslīdēja zem normas un bija -5,8 TWh. Aizvadītajā mēnesī Ziemeļvalstu sniega krājumi bija zemāki par normu un samazinājās par 67%, salīdzinot ar maiju.

Elektroenerģijas sistēmas jūlija nākotnes kontraktu (Nordic Futures) vidējā cena jūnijā pieauga par 17 % līdz 39,63 EUR/MWh. Sistēmas 2021. gada 3. Ceturkšņa kontrakta vidējā cena pieauga par 11 % līdz 39,19 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cena mēneša beigās bija 42,40 EUR/MWh. Jūnijā 2022. gada sistēmas "futures" vidējā cena samazinājās par 3% un bija 31,18 EUR/MWh, mēneša beigās kontrakta cena bija 30,55 EUR/MWh. Aizvadītajā mēnesī Latvijas elektroenerģijas "futures" vidējā cena jūlija nākotnes kontraktam pieauga par 11% un bija 65,73 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cena bija 76,75 EUR/MWh. Jūnijā Latvijas 2022. gada "futures" cena pieauga par 2% līdz 55,15 EUR/MWh, mēneša beigās kontrakts noslēdzās ar cenu 56,80 EUR/MWh.

Baltijā pieauga pieprasījums un samazinājās izstrādes apjomi

Pagājušajā mēnesī Baltijā elektroenerģijas patēriņš pieauga par 2%, salīdzinot ar jūniju gadu iepriekš, un kopā tika patērētas 2018 GWh elektroenerģijas. Latvijā patēriņš pieauga par 3% līdz 546 GWh, salīdzinot ar 2020. gada jūniju. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācijas vidējā gaisa temperatūra jūnijā Latvijā bija + 18,9 °C, kas ir 4,1 °C virs mēneša normas, līdz ar to pagājušais jūnijs bija siltākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Gaisa temperatūras ziņā pagājušajā mēnesī Latvijā pārsniegti vairāki rekordi, kas nenoliedzami izraisīja aktīvāku gaisa kondicionēšanas iekārtu izmantošanu, un tas atstāja ietekmi arī uz elektroenerģijas patēriņu. Lietuvā arī bija vērojams elektroenerģijas patēriņa pieaugums jūnijā par 4%, un tika patērētas 942 GWh elektroenerģijas. Savukārt Igaunijā patērētais elektroenerģijas apjoms bija 530 GWh, kas samazinājās par 4%, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju.

Elektroenerģijas ražošanas apjomi jūnijā Baltijā samazinājās par 9% pret maiju un par 13% pret 2020. gada jūniju. Kopā Baltijā pagājušajā mēnesī tika saražotas 1077 GWh elektroenerģijas. Latvijā izstrādes apjomi samazinājās par 34% līdz 347 GWh, salīdzinot ar mēnesi iepriekš. Savukārt Lietuvā jūnijā tika saražotas 346 GWh elektroenerģijas, kas bija par 2% vairāk nekā maijā. Igaunijā elektroenerģijas izstrāde pieauga par 21% un bija 384 GWh.

Jūnijā kopējās izstrādes attiecība pret kopējo elektroenerģijas patēriņu Baltijā bija par 2% mazāka nekā iepriekšējā mēnesī − 53%. Latvijā kopējās ģenerācijas attiecība pret mēneša patēriņu samazinājās un veidoja 64%. Lietuvā jūnijā šis rādītājs palika iepriekšējā mēneša līmenī un bija 37%. Savukārt Igaunijā tas pieauga un bija 72%.

Samazinājusies Daugavas HES izstrāde

Jūnijā, iestājoties karstam un sausam laikam, vidējā pietece Daugavā samazinājās par 56% līdz 411 m3/s, salīdzinot ar maiju. Tomēr tā palika iepriekšējā gada jūnija mēneša līmenī un par 18% pārsniedza daudzgadu vidējās pieteces līmeni. Hidroloģiskās situācijas pasliktināšanos ietekmēja kopējā nokrišņu daudzuma samazinājums Latvijā, kas jūnijā bija 44% zem mēneša normas. Augstākminētie dati atspoguļojās arī elektroenerģijas izstrādes apjomā Daugavas hidroelektrostacijās, kur jūnijā tika saražota 181 GWh jeb par 57% mazāk nekā maijā. Tajā pašā laikā Latvenergo termoelektrostaciju izstrāde pieauga, un tika saražotas 92 GWh elektroenerģijas. TEC izstrādes pieaugumu noteica ne vien HES izstrādes samazinājums, bet arī lielāks tirgus pieprasījums.

Energoproduktu tirgos sasniegti vairāki cenu rekordi

Jūnijā "Brent Crude Futures" jēlnaftas nākotnes kontrakta cenai kopumā bija augšupvērsta tendence. Vidēji tā pieauga par 8% līdz 73,23 USD/bbl un mēneša beigās noslēdzās ar 75,13 USD/bbl.

Naftas cenas pieaugumu aizvadītajā mēnesī stimulēja strauji ekonomikas augšanas tempi un līdz ar to arī naftas pieprasījums. Arī jūnijā turpinās OPEC+ dalībvalstu naftas ieguves pieaugums, tomēr tajā pašā laikā naftas piedāvājums no Ķīnas un ASV samazinās. Tāpēc mēneša beigās naftas tirgus uzmanības centrā bija OPEC+ dalībvalstu tikšanās un sagaidāmais lēmums par naftas ieguves apjoma palielināšanu augustam.

Ogļu nākotnes kontrakta (API2 Coal Futures Front month) vidējā cena jūnijā pieauga par 24% līdz 106,47 USD/t, un kontrakts noslēdzās pie 120,75 USD/t, kas ir augstākā cena pēdējo 10 gadu laikā.

Šādu pieaugumu Eiropas ogļu tirgū mēneša sākumā ir veicinājis liels ieilgušais pieprasījums Āzijā, kā arī piegādes traucējumi no Kolumbijas un Krievijas. Sausai un vēsai ziemai bija arī negatīva ietekme uz Ķīnas hidroenerģijas ražošanu, kas šī gada pirmajos 4 mēnešos samazinājās par 10%. Tāpēc tagad Ķīnā ir vērojams enerģijas trūkums, kas veicina lielāku ogļu pieprasījumu un tādā veidā panāk strauju ogļu cenas pieaugumu. Ietekmi uz ogļu cenu jūnijā atstāja arī zema atjaunīgo energoresursu izstrāde, kā arī saistīto energoproduktu tirgus tendences.

Aizvadītajā mēnesī (Dutch TTF) dabasgāzes jūlija nākotnes kontrakta vidējā cena pieauga par 14% līdz 28,35 EUR/MWh. Kontrakta cena turpināja kāpuma tendenci, noslēdzot mēnesi ar 32,29 EUR/MWh cenu līmeni, kas nebija pārsniegts kopš 2008. gada.

Būtisks faktors, kas ietekmēja dabasgāzes cenu pagājušajā mēnesī, bija laikapstākļi, kas nodrošināja zemāku vēja elektrostaciju izstrādi. Jūnijā turpinās ikgadējie plānotie apkopes darbi Norvēģijā, kas mazināja Norvēģijas dabasgāzes ieguvi un eksportu mēneša pirmajā pusē. Turklāt novērotas zemas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādes uz Eiropu. "Nord Stream" gāzes cauruļvada ikgadējie apkopes darbi tiek plānoti jūlijā, kaut gan to ietekme uz gāzes cenu ir vērojama jau jūnija beigās. Krievijas enerģētikas kompānijai "Gazprom" neizdevās rezervēt jaudas gāzes tranzītam caur Ukrainu uz Eiropu "Nord Stream" cauruļvada uzturēšanas remontdarbu laikā. Pagājušajā gadā "Gazprom" izmantoja gāzi no krātuves, lai segtu pircēju nominācijas, taču šogad to varētu būs grūti īstenot, jo kompānijas krātuves Eiropā ir gandrīz tukšas. Kopumā Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījums saglabājas zemā līmenī, mēneša beigās tas bija vien 47,5%, salīdzinot ar 80,4% pret iepriekšējā gada jūniju.

Jūnija pirmajā pusē Eiropas emisiju kvotu (EUA Futures) cena bija svārstīga, tomēr mēneša otrajā pusē tai bija nedaudz augoša tendence. Vidēji "EUA Dec. 21" kontrakta cena pieauga par 1% līdz 52,92 EUR/t.

Emisiju kvotu cenas pieaugumu bremzēja Vācijas publicētais provizoriskais saraksts ar iekārtām, kuras laika posmā no 2021. līdz 2025. gadam saņems 129 miljonus bezmaksas kvotu. Tomēr nelielu kvotu cenas kāpumu mēneša griezumā vecināja zema atjaunīgo energoresursu izstrāde, lielāks energoresursu pieprasījums, rezultātā arī lielāks pieprasījums kvotu tirgū. Šos faktorus papildināja Eiropas Komisijas plāni izvirzīt stingrākas prasības oglekļa izmešu apjoma mazināšanai un klimata mērķu izpildei.