Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsniedz licences ārpakalpojumu grāmatvežiem, vienlaikus veidojot ārpakalpojuma grāmatvežu Publisko reģistru. Šis vērtējams kā nopietns solis Latvijas ārpakalpojumu grāmatvedības tirgus sakārtošanā, jo uzņēmējam būs lielāka drošība par sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Arī pašiem grāmatvežiem tas būs liels ieguvums, jo ārpakalpojumu sniedzēju tirgū paliks tikai paši kvalitatīvākie grāmatveži, tā sauktie "pusgrāmatveži" pakāpeniski izies no tirgus. Līdz šim šos ārpakalpojumus varēja sniegt jebkurš neatkarīgi no iegūtās izglītības un zināšanām. Būs arī mazāk iespēju nepamatoti "nosist cenu" šim pakalpojumam.
Lai ikviens tirgus dalībnieks jau laikus varētu sagatavoties jaunajai kārtībai, pārejas noteikumos paredzēts, ka visiem grāmatvežiem, kuri turpmāk vēlēsies sniegt pakalpojumu ārpakalpojumā, licence būs jāsaņem līdz 2023. gada 1. jūlijam, līdz tam pakalpojumus, tāpat kā līdz šim, varēs sniegt bez licences. Licence tiks izsniegta uz 5 gadiem, un valsts nodeva par to būs 100 eiro.
Patlaban daļa grāmatvežu strādā, pabeiguši tikai kursus (nav ne koledžas, ne bakalaura izglītības). Šādiem grāmatvežiem būs divas iespējas – vai nu iegūt izglītību (vismaz grāmatveža koledžas jeb 4.līmeņa izglītību), vai arī turpināt darbu uzņēmumā, kurš ieguvis attiecīgu licenci, kā algotam darbiniekam. Personām, kuras izvēlēsies sākt mācīties, licence būs jāiegūst līdz 2025. gada 1. jūlijam. Savukārt personas, kuras saņem vecuma pensiju vai kurām līdz pensijai atlikuši seši gadi vai mazāk, bet ir uzkrāta atbilstoša grāmatveža pieredze, licenci varēs saņemt piecu gadu periodam, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. jūlijam.
Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, būs nepieciešama licence, kas tiks izsniegta atbildīgajam grāmatvedim, kuram jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Uzņēmumam nepieciešama tikai viena licence (nevis katram grāmatvedim), jo atbildību uzņemsies uzņēmuma vadītājs – licencēts grāmatvedis.
Arī uzsākt pakalpojuma sniegšanu no 2023. gada 1. jūlija (gan individuāli pakalpojuma sniedzēji, gan komersanti) var tikai tad, ja saņemta licence.
Sakārtošanās procesa loģisks turpinājums
Kā zināms, kopš 2017. gada ārpakalpojuma grāmatvežiem jau ir jāapdrošinās, ko var uzskatīt par pirmo soli grāmatvedības pakalpojumu tirgus sakārtošanā. Lai licence būtu spēkā, VID būs jāiesniedz atjaunota civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise.
Normatīvie akti mainās ļoti bieži, līdz ar to grāmatvedim, lai spētu sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, jābūt ļoti kvalificētam.
Pašreizējā normatīvo aktu bāze, kura ir saistīta ar uzņēmējdarbību, ir ļoti komplicēta, strauji mainīga, un uzņēmējam, kurš grib konsultēties jebkurā brīdī par jebkuru jautājumu, ārpakalpojuma saņemšana var izmaksāt ļoti dārgi. Piemēram, par jebkuru likuma skaidrojumu, ja tas nav paredzēts noslēgtajā sadarbības līgumā, var tikt prasīta papildu samaksa. Tiklīdz uzņēmumi finansiāli "atsperas", tā tie labprātāk algo grāmatvedi darba attiecībās.
Sakārtošanās process jau šobrīd ir sācies. Tas ir novērojams arī pēc pieaugošā pieprasījuma pēc grāmatveža koledžas līmeņa izglītības. Jau šobrīd novērojama tendence, ka cilvēki/ārpakalpojuma grāmatveži pakāpeniski pāriet darbā par algotiem grāmatvežiem. Saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta datiem 2018. gada 31. decembrī Latvijā bija 7282 grāmatveži, kuri sniedz savus pakalpojumus ārpakalpojumā, bet 2019. gada 31. decembrī – vairs tikai 6845.
Grāmatvedis jāizvēlas tikpat nopietni kā sieva
Līdz šim bijis daudz risku, piemēram, uzņēmuma vadītājam nebija gandrīz nekādas iespējas iegūt informāciju par attiecīgo pakalpojuma sniedzēju – cik tas ir kompetents un uzticams, un tas bija gandrīz kā "pirkt kaķi maisā". Bieži vien grāmatvedis tiek salīdzināts ar sievu – uzņēmējam savam grāmatvedim ir jāuztic viss par uzņēmuma darījumiem un finansēm. Kā saka, katrā jokā ir daļa patiesības. Normatīvie akti, sevišķi nodokļu izmaiņas, ir arī ar nopietnu sarežģītības pakāpi, līdz ar to uzņēmējam ir nepieciešams īpaši kvalificēts konsultants. Mazajiem uzņēmumiem šī uzskaite ir vienkāršāka, bet lielajos uzņēmumos ir jābūt šai "uzticamajai sievai", citādi nav iespējama sekmīga sadarbība un biznesa attīstība. Veicot licencēšanu un veidojot reģistru, tas turpmāk tiks nodrošināts.
Vai ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojuma licencēšana nesīs arī šī pakalpojuma cenas pieaugumu – to parādīs laiks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
