Delfi foto misc. - 79744
Foto: Publicitātes foto
Tehnoloģijas ir viena no tām jomām, kurās Baltijas valstis vienmēr ir bijušas diezgan labi attīstītas. Ja runājam par loģistikas nozari, automatizētas noliktavas Baltijā darbojās jau pirms 15 gadiem. Šobrīd tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka būtībā ir spējīgas padarīt lielāko daļu smaga darba cilvēku vietā, nodrošinot nepārtrauktas piegādes ķēdes pat izaicinošos apstākļos. Taču problēma ir tajā, ka mums trūkst atbilstošu speciālistu, jo izglītības sistēma ir pakārtota "vakardienas" vajadzībām. Ja gribam lai loģistikas nozarē ienāk inovatīvi tehnoloģiskie risinājumi, jādomā par cilvēku izglītošanu ar mērķi celt kompetenci tieši šajā jomā.

Uzņēmumiem, kas ražo vai pārdod līdzīgu produkciju, piegādes ķēdes jau vairākus gadus ir galvenais konkurētspējas priekšnosacījums: jo efektīvāka piegādes ķēde, jo efektīvāka arī ražošana vai pārdošana. Nav jēgas ieviest jaunas tehnoloģijas, ja tās nav vērstas uz darba ražīguma paaugstināšanu. Pēc ekspertu atzinumiem, loģistika ir viena no 10 nozarēm, kur pēdējos gados tehnoloģijas ienākušas visvairāk un visstraujāk. Mākslīgais intelekts, kas ļauj analizēt patērētāju paradumus, plānot precīzus piegādes apjomus un pieņemt uz datiem balstītus lēmumus, jau kļuvis par normu. Noliktavas operācijās preču atlases procesi daudzviet Eiropā tiek nodrošināti ar preču atlasi pēc balss komandas (voice picking) vai optiskās redzes (optical vision) risinājumi. Tomēr tas, kas daļai sabiedrības izklausās pēc rotaļlietām zinātniskās fantastikas īstenošanai dzīvē, ir praktiski rīki efektivitātes un līdz ar to konkurētspējas celšanai.

Covid-19 pandēmijas ēnā ar izaicinājumiem saskārusies arī loģistikas nozare. Pirmkārt, tie bija fiziskas pārvietošanās ierobežojumi Eiropas valstīs, no kurienes Latvijā tiek ievests vairums preču. Pastiprinātas drošības prasības autovadītājiem, sastrēgumi uz robežām, ierobežota piekļuve noliktavām – tas viss krietni palēnināja nozares darbu. Otrkārt, pandēmija ietekmēja preču pieejamību veikalos. Otrā viļņa vidū vairākās Eiropas valstīs tika apturēta t. s. nesvarīgā ražošana. Līdz ar to pārtikas preču netrūka, bet, piemēram, iepakojums gan bija deficīts. Tā kā liela daļa dārzeņu un augļu Latvijā tiek ievesta no Itālijas un Spānijas, darbaspēka trūkumu šajās saulainajās zemēs vistiešākajā veidā izjuta pārtikas mazumtirgotāji Latvijā, kuriem radās grūtības nodrošināt nepārtrauktu preču pieejamību plauktos. Savu eļļas devu ugunij pielēja arī Baltijas valstu iedzīvotāju panikas lēkmes pandēmijas sākumā, milzīgā ātrumā iztukšojot veikalu plauktus. Treškārt (un tas joprojām ir aktuāls izaicinājums), vissvarīgākā vienmēr ir bijusi darbinieku drošība, sevišķi domājot par cilvēkiem, kuri savu darbu nevar veikt attālināti. Tāpēc nācās pārkārtot darba organizāciju, lai darbinieki varētu strādāt vairākās maiņās, savstarpēji nesatiekoties, un tas neizbēgami ietekmēja darba efektivitāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!