Es esmu pārsteigta par to, cik daudz antivakseru un cilvēku, kas jūtas aizskarti ar valsts komunikāciju, tomēr Latvijā ir. Es biju prātā domājusi, ka tādi, kas būs pret vakcinēšanos būs pāris procenti, bet, sākoties valsts komunikācijai par vakcinēšanos, es sapratu, ka skaits, kas atteiksies būs daudz lielāks un pavisam vienkāršu iemeslu dēļ – nespēja konsekventi, pamatoti, iejūtīgi un empātiski, proaktīvi skaidrot sabiedrībai. Runāt ar cilvēkiem daudz un viņiem saprotami.
Krīzes situācijās, ja pēc noteiktas shēmas nekomunicējam mēs, komunicē neformālie līderi, kas šobrīd arī ir novērojams. Visa saraustītā komunikācija un informācija, kas pieejama, ir iemesls tam, ka tagad esam sašķelti, kā sabiedrība agresīvi un pat brīžos dusmīgi viens uz otru. Cilvēki vienmēr nostājas pret to, ko viņi nesaprot un kam neuzticas, tāpēc, jo īpaši krīzes situācijās, skaidrošanas aspektam ir milzīga nozīme. Tas ir ceļš, kas tagad ejams arī turpmāk – skaidrot, skaidrot, skaidrot, pamatojot ar zinātniskiem faktiem un datiem.