Delfi foto misc. - 73342
Foto: Publicitātes foto
Jau kādu laiku inflācija ir kļuvusi par medijos plaši apspriestu tematu, ekspertiem izsakot dažādus pieņēmumus par to, cik tālu tā varētu attīstīties un vai galu galā ir sagaidāma ekonomikas pārkaršana. Stāvoklis, kurā šobrīd atrodas pasaules ekonomika, ir likumsakarīgs. Arī iespējamie nākotnes scenāriji, paradoksāli, nav zīlējami kafijas biezumos, bet gan meklējami ekonomikas teorijās un arī senākā vēsturē.

Sākot ar marta beigām, valdības visā pasaulē ir uzsākušas kopš Otrā pasaules kara neredzētu monetāro un fiskālo politiku, kuras rezultātā masveidā pieaudzis M2 (naudas masas) rādītājs. Kad šis rādītājs strauji palielinās, mēs gandrīz vienmēr kaut kur redzēsim inflāciju. Valdības "nonāca" milzīgā deficītā, un centrālās bankas bija spiestas izveidot jaunu naudas bāzi, lai masveidā pirktu obligācijas, tādējādi samaksājot par šiem deficītiem.

Amerikas Savienotajās Valstīs Federālā Rezervju sistēma trīs nedēļu laikā finanšu sistēmā iepludināja vienu triljonu ASV dolāru, kamēr ASV Kongress pieņēma 2,2 triljonu ASV dolāru CARES likumu. Tika izmaksāti bezdarba (bezdarbnieku?) pabalsti, pa pastu nosūtīti patēriņu stimulējoši čeki, sniegta palīdzība pandēmijas skartajām ekonomikas nozarēm, bet mazajiem uzņēmumiem izmaksāti aizdevumi, kas vēlāk pārtapa dotācijās. Amerikas valdības šī gada budžeta deficīts sasniegs 13-15% no IKP, kas likumsakarīgi ir veicinājis inflācijas uzplaiksnījumu.

Latvijas BankaInflācijaASV Kongress

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit