Sākot ar marta beigām, valdības visā pasaulē ir uzsākušas kopš Otrā pasaules kara neredzētu monetāro un fiskālo politiku, kuras rezultātā masveidā pieaudzis M2 (naudas masas) rādītājs. Kad šis rādītājs strauji palielinās, mēs gandrīz vienmēr kaut kur redzēsim inflāciju. Valdības "nonāca" milzīgā deficītā, un centrālās bankas bija spiestas izveidot jaunu naudas bāzi, lai masveidā pirktu obligācijas, tādējādi samaksājot par šiem deficītiem.
Amerikas Savienotajās Valstīs Federālā Rezervju sistēma trīs nedēļu laikā finanšu sistēmā iepludināja vienu triljonu ASV dolāru, kamēr ASV Kongress pieņēma 2,2 triljonu ASV dolāru CARES likumu. Tika izmaksāti bezdarba (bezdarbnieku?) pabalsti, pa pastu nosūtīti patēriņu stimulējoši čeki, sniegta palīdzība pandēmijas skartajām ekonomikas nozarēm, bet mazajiem uzņēmumiem izmaksāti aizdevumi, kas vēlāk pārtapa dotācijās. Amerikas valdības šī gada budžeta deficīts sasniegs 13-15% no IKP, kas likumsakarīgi ir veicinājis inflācijas uzplaiksnījumu.