Igaunijā elektroenerģijas cena kāpa par 17 % līdz 83,78 EUR/MWh, salīdzinot ar jūniju. Savukārt Baltijā ikstundu cenu amplitūda svārstījās no 2,90 EUR/MWh līdz 137,03 EUR/MW. Jūlijā elektroenerģijas cenu svārstības noteica klimatiskie un hidroloģiskie apstākļi, kā arī energoproduktu tirgus tendences. Lai arī jūlijā Ziemeļvalstīs un Baltijā bija novērojami sausāki laikapstākļi, tomēr gaisa temperatūras ziņā tie bija mērenāki, kas sekmēja "Nord Pool" reģiona elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu par 4 %, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju. Kopējā elektroenerģijas izstrāde reģionā palika iepriekšējā mēneša līmenī. Lai gan vēja staciju izstrāde jūlijā pieauga par 15 %, salīdzinot ar jūnija datiem, tomēr tā bija par 8 % mazāk nekā 2020. gada jūlijā. Tajā pašā laikā Ziemeļvalstu ūdens rezervuāru aizpildījuma līmenis aizvadītajā mēnesī noslīdēja zem normas robežas. Jūlijā Ziemeļvalstīs turpinās atomelektrostaciju ikgadējie apkopes darbi, rezultātā atomelektrostaciju izstrādes apjoms tika samazināts līdz 76 % no kopējās uzstādītās jaudas. Ietekmi uz Baltijas elektroenerģijas cenām atstāja arī enerģijas plūsmas no kaimiņvalstīm. Jūlijā enerģijas plūsmas no Zviedrijas SE4 apgabala bija divas reizes lielākas nekā mēnesi iepriekš, tikmēr plūsmas no Somijas samazinājās par 8 %, un no Krievijas tās bija par 43 % mazākas, salīdzinot ar jūniju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
