Karīna Viskuba: Elektroenerģijas un energoproduktu cenas sasniedz jaunus rekordus  (4)

Igaunijā elektroenerģijas cena kāpa par 17 % līdz 83,78 EUR/MWh, salīdzinot ar jūniju. Savukārt Baltijā ikstundu cenu amplitūda svārstījās no 2,90 EUR/MWh līdz 137,03 EUR/MW. Jūlijā elektroenerģijas cenu svārstības noteica klimatiskie un hidroloģiskie apstākļi, kā arī energoproduktu tirgus tendences. Lai arī jūlijā Ziemeļvalstīs un Baltijā bija novērojami sausāki laikapstākļi, tomēr gaisa temperatūras ziņā tie bija mērenāki, kas sekmēja "Nord Pool" reģiona elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu par 4 %, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju. Kopējā elektroenerģijas izstrāde reģionā palika iepriekšējā mēneša līmenī. Lai gan vēja staciju izstrāde jūlijā pieauga par 15 %, salīdzinot ar jūnija datiem, tomēr tā bija par 8 % mazāk nekā 2020. gada jūlijā. Tajā pašā laikā Ziemeļvalstu ūdens rezervuāru aizpildījuma līmenis aizvadītajā mēnesī noslīdēja zem normas robežas. Jūlijā Ziemeļvalstīs turpinās atomelektrostaciju ikgadējie apkopes darbi, rezultātā atomelektrostaciju izstrādes apjoms tika samazināts līdz 76 % no kopējās uzstādītās jaudas. Ietekmi uz Baltijas elektroenerģijas cenām atstāja arī enerģijas plūsmas no kaimiņvalstīm. Jūlijā enerģijas plūsmas no Zviedrijas SE4 apgabala bija divas reizes lielākas nekā mēnesi iepriekš, tikmēr plūsmas no Somijas samazinājās par 8 %, un no Krievijas tās bija par 43 % mazākas, salīdzinot ar jūniju.

Pieaug elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas

Jūlijā varēja novērot svārstīgu, bet kopumā augošu nākotnes kontraktu cenu tendenci, ko galvenokārt noteica enegoproduktu cenu kāpums un zemi Ziemeļvalstu hidrobilances rādītāji. Jūlija sākumā hidrobilance samazinājās līdz –5,4 TWh zem normas robežas un mēneša beigās noslīdēja līdz pat –10,1 TWh zem normas. Līdzīgi kā jūnijā, arī aizvadītajā mēnesī Ziemeļvalstu sniega krājumi bija zemāki par normu un samazinājās vēl par 69 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, kā arī bija par 61 % mazāki nekā 2020. gada jūlijā. Nokrišņu daudzums šī gada jūlijā ir par 18 % mazāks, salīdzinot ar šo periodu gadu iepriekš, tomēr tas saglabājas nedaudz virs normas līmeņa. Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas augusta nākotnes kontrakta sistēmas ("Nordic Futures") vidējā cena bija 50,55 EUR/MWh, kas pieauga par 28 %, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša datiem. Jūlijā 2021. gada 4. ceturkšņa sistēmas kontrakta vidējā cena kāpa par 15 % līdz 47,66 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cenai mēneša beigās pieaugot līdz 51,60 EUR/MWh. Augoša tendence bija arī 2022. Gada sistēmas "futures" vidējai cenai, kas pieauga par 4 % un bija 32,47 EUR/MWh, mēnesi noslēdzot ar 34,15 EUR/MWh. Jūlijā Latvijas elektroenerģijas futures vidējā cena augusta nākotnes kontraktam uzlēca par 26 % līdz 83,52 EUR/MWh, mēneša beigās kontraktam noslēdzoties pie 84,60 EUR/MWh. Latvijas 2022. gada "futures" cena kāpa par 9 % un bija 60,22 EUR/MWh, mēneša beigās kontrakts noslēdzās ar cenu 62,15 EUR/MWh.

Baltijā pieaudzis pieprasījums

Salīdzinot ar 2020. gada jūliju, aizvadītajā mēnesī Baltijā elektroenerģijas patēriņš pieauga par 6 %, un kopā tika patērēta 2 151 GWh elektroenerģijas. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka vidējā gaisa temperatūra jūlijā Latvijā bija +21,5 °C, kas ir 4,1 °C virs mēneša normas, līdz ar to aizvadītais mēnesis kopā ar 2010. gada jūliju bija siltākie novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Tas nenoliedzami atstāja iespaidu uz Latvijas elektroenerģijas patēriņu, kas pieauga par 8 % līdz 587 GWh, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju. Lietuvā elektroenerģijas patēriņš pieauga līdz 992 GWh un par 7 % pārsniedza iepriekšējā gada jūlija datus. Igaunijā patērētais elektroenerģijas apjoms pieauga par 4 %, aizvadītajā mēnesī tika patērēta 571 GWh.

Jūlijā elektroenerģijas ražošanas apjomi Baltijā palika iepriekšējā mēneša līmenī, un kopā tika saražotas 1 073 GWh elektroenerģijas. Aizvadītajā mēnesī Latvijā izstrādes apjomi samazinājās par 14 % līdz 299 GWh, salīdzinot ar jūniju. Lietuvā jūlijā tika saražotas 317 GWh elektroenerģijas, kas ir samazinājums par 8 % pret jūniju. Savukārt Igaunijā elektroenerģijas izstrāde pieauga par 19 %, un tika saražotas 456 GWh. Izstrādes attiecība pret kopējo elektroenerģijas patēriņu jūlijā Baltijā bija par 3 % mazāka nekā iepriekšējā mēnesī — 50 %. Latvijā ģenerācijas attiecība pret mēneša patēriņu samazinājās un veidoja 51 %. Lietuvā aizvadītajā mēnesī šis rādītājs kritās līdz 32 %, savukārt Igaunijā tas pieauga un bija 80 %.

Daugavas pietece zem normas līmeņa

Jūlijā pietece Daugavā turpināja iepriekšējā mēneša samazinājuma tendenci un bija par 31 % zemāka nekā 2020. gada pietece un daudzgadu vidējais līmenis. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācijas aizvadītajā mēnesī kopējais nokrišņu daudzums bija 24 % zem mēneša normas, kas vecināja hidroloģiskās situācijas pasliktināšanos. Attiecīgi "Latvenergo" hidroelektrostacijās jūlijā izstrāde kritās par 60 %, salīdzinot ar jūniju, un tika saražotas 73 GWh. Atskatoties uz pagājuša gada jūlija datiem, redzams, ka šogad "Latvenergo" hidroelektrostacijās tika saražots par 35 % mazāk elektroenerģijas. Tikmēr "Latvenergo" termoelektrostacijās tika saražota 161 GWh elektroenerģijas, kas ir par 68 % vairāk nekā jūnijā un gandrīz trīs reizes vairāk nekā jūlijā gadu iepriekš. Latvenergo TEC izstrādes pieaugumu stimulēja gan tirgus pieprasījums, gan HES izstrādes samazinājums.

Dabasgāzes un ogļu nākotnes kontraktu cenām izteikti augošā tendence

Jūlijā "Brent Crude Futures" jēlnaftas nākotnes kontrakta cena mēneša griezumā vidēji pieauga par 2 % līdz 74,29 USD/bbl un mēneša beigās noslēdzās ar 76,33 USD/bbl. Mēneša pirmajā pusē naftas cenu ietekmēja nenoteiktība saistībā ar OPEC+ dalībvalstu neizdošanos vienoties par naftas ieguves apjoma palielināšanu augustā. Mēneša vidū OPEC+ dalībvalstīm tomēr izdevās nonākt pie kopsaucēja un pieņemt lēmumu par naftas ieguves apjoma palielināšanu augustā par 0,4 m bbl/dienā, kas mazināja naftas tirgus cenas pieaugumu. Jūlijā naftas nākotnes kontrakta cenu svārstīgumu sekmēja ziņojumi par mainīgo ASV jēlnaftas krājumu līmeni. Arī aizvadītajā mēnesī naftas pieprasījumam bija augošā tendence, ko turpina uzturēt pasaules ekonomikas attīstība. Tomēr straujāku cenas kāpumu bremzēja bažas par pieprasījuma samazināšanos, izplatoties Covid-19 Delta variantam. Ogļu nākotnes kontrakta ("API2 Coal Futures Front month") vidējā cena jūlijā pieauga par 25 % līdz 129,43 USD/t, un kontrakts noslēdzās pie 138,40 USD/t. Ogļu cenu aizvadītajā mēnesī turpina kāpināt Āzijas, īpaši Ķīnas un Indijas, pieprasījums. Jūlija mēneša plūdi bija skāruši ne tikai Vāciju, apgrūtinot ogļu pārvadāšanu, bet arī raktuves un dzelzceļus Ķīnas centrālajā daļā, kas radīja tās pastiprinātu interesi par ogļu importu. Mēneša pirmajā pusē bija mazāks ogļu piedāvājums no Dienvidāfrikas saistībā ar pilsoņu nemieriem, savukārt jūlija otrajā pusē samazinājās piedāvājums no Krievijas. Ietekmi uz ogļu cenu jūlijā atstāja arī dabasgāzes kāpjošās cenas. Mēneša beigās ogļu nākotnes kontrakta cena bija sasniegusi augstāko robežu pēdējo 13 gadu laikā −139,10 USD/t.