Edgars Korsaks-Mills: Kā izvēlēties piemērotāko elektroauto un tā uzlādi

Vispirms iesakām izvērtēt, kam elektroauto tiks izmantots un kādi ir mūsu ikdienas pārvietošanās paradumi: cik lielu distanci ikdienā veicam ar automašīnu? Latvijā reģistrētie elektroauto gadā vidēji nobrauc no 13 000 līdz 21 000 km jeb attālumu, kas ir samērojams ar iekšdedzes automašīnu nobraukto distanci. Pētījumi liecina, ka absolūtais vairākums jeb 93 % Rīgas un Pierīgas autovadītāju ikdienā mēro maršrutu, kura garums nepārsniedz 100 km, tajā skaitā vairāk nekā puse jeb 66 % – tikai 50 km. Savukārt brīvdienās pārvietošanās attālums pieaug pavisam nedaudz – galvenokārt uz to iedzīvotāju rēķina, kuri ar privāto auto nobrauc 50 līdz 200 km¹. Tātad varam secināt, ka ikdienas lietošanā elektroauto ir pilnīgi piemērots šādu vajadzību apmierināšanai.

Vajadzību un paradumu apzināšana ne tikai ļauj sagatavoties pārejai no iekšdedzes dzinēja auto uz elektroauto, bet arī ļauj izvēlēties savām vajadzībām piemērotāko modeli. Pirms elektroauto iegādes nepieciešams noskaidrot vairākus jautājumus:

Ne visiem ir nepieciešams bezceļiem piemērots auto modelis un ne visiem der kompaktās klases automašīna. Ja ikdienā pārvietojieties pilsētas robežās, iespējams, piemērotāks būs neliels elektroauto. Savukārt gadījumā, ja ar to pārvietojas visa ģimene vai uzņēmumam ir noteikta specifika – elektrisks sporta apvidus auto (SUV).

Elektroauto modeļa izvēlē būtiska ir arī piemērotas ietilpības akumulatora izvēle, kas nodrošina autonomiju jeb kopējo nobraukumu ar vienu pilnu uzlādi. Sākotnēji loģisks varētu būt secinājums: jo lielāks akumulators, jo lielāka autonomija, bet vienlaikus arī augstāka auto iegādes cena. Ja ikdienā pārvienošanās ir pilsētas robežās, tad, iespējams, pietiks ar mazākas ietilpības akumulatoru. Savukārt, ja pārvietošanās regulāri sniedzas ārpus pilsētas robežām un ikdienā mēro lielākus attālumus, piemērotāks var būt lielākas ietilpības akumulators.

Bet tā var arī nebūt – akumulatora ietilpība jāvērtē kopā ne tikai ar pārvietošanās paradumiem, bet arī uzlādes iespējām. Jautājums, ar ko jāsāk – kur visbiežāk tiks veikta elektroauto uzlāde? Mājās, darba vietā, publiskā uzlādes tīkla stacijās? Automašīna 95 % laika pavada stāvot, šis dīkstāves laiks arī būtu jāizmanto uzlādei. Ja ikdienā ir brīvi un ērti pieejama uzlāde, var izvēlēties modeli ar mazāku akumulatoru, savukārt, ja uzlāde nenodrošina brīvas mobilitātes iespējas – jāiegādājas modelis ar lielāku akumulatora ietilpību. Neatkarīgi no izvēlētā elektroauto modeļa tam ir jāatbilst jūsu ikdienas vajadzību apmierināšanai, tādēļ, iegādājoties elektroauto, jāņem vērā ne tikai automašīnas estētika, bet arī izpētītie ikdienas pārvietošanās paradumi un uzlādes iespējas.

Elektroauto uzlādes attīstība un risinājumi

Elektroauto uzlādei ir pieejamas dažādas tehnoloģijas. Izplatītākais risinājums, kuru arī atbalsta lielākā daļa elektroauto modeļu, ir maiņstrāvas un līdzstrāvas uzlāde, izmantojot savienojumu ar vadu. Bezvadu risinājums pašlaik vēl tiek pētīts, piemēram, šosejas lietojumos. Savukārt bateriju maiņa ir piemērota atsevišķos gadījumos, kad tieši ātrums ir kritiski svarīgs, piemēram, autosacīkstēs.

Sadzīves elektrotīklā pieejama maiņstrāva (AC), savukārt daudzas elektroiekārtas to darbības nodrošināšanai izmanto līdzstrāvu (DC). Arī elektroauto akumulatora uzlāde tiek nodrošināta ar līdzstrāvu, tādēļ elektrotīklā plūstošo maiņstrāvu ir nepieciešams pārveidot līdzstrāvā. Maiņstrāvas ātrās uzlādes gadījumā strāvas pārveidošana no maiņstrāvas uz līdzstrāvu notiek elektroauto iebūvētajā lādēšanas iekārtā. Tādēļ elektroauto uzlādes ātrumu ietekmē ne tikai elektroenerģijas pieslēguma jauda, bet arī iebūvētās lādēšanas iekārtas jauda. Savukārt līdzstrāvas jeb ātrās uzlādes stacijās elektroauto tiek uzlādēts ar līdzstrāvu, ar to saprotot, ka maiņstrāvas pārveidošana līdzstrāvā notiek nevis elektroauto iebūvētajā lādēšanas iekārtā, bet gan pati uzlādes stacija darbojas kā strāvas pārveidotājs. Tamdēļ līdzstrāvas uzlādes stacijā elektroauto akumulators var tikt uzlādēts vairākas reizes ātrāk.

Bieži dzirdam, ka vajag vairāk ātro uzlādes staciju. Bet vai tas vienmēr ir labākais risinājums? Lielākajā daļā gadījumu nē – dažādām vajadzībām ir piemērotas dažādas stacijas. Pētījumi liecina, ka līdz 80 % no uzlādēm notiks mājās vai privātos stāvlaukumos, savukārt atlikušie 20 % – dienas laikā publiskā telpā. Ikdienas režīmā, kurā dienas laikā veicam 100 līdz 150 km, vajadzības pilnībā apmierinās maiņstrāvas jeb lēnie un vidēji ātrie uzlādes risinājumi. Tie citkārt būs arī lētāki. Savukārt ātrās uzlādes stacijas kalpo kā vajadzība garākos pārbraucienos, kad vēlamies īsākā laika periodā ielādēt vairāk enerģijas, tādēļ arī uzlādes pakalpojums būs dārgāks.

Pieaugot elektroauto nobraukumam, pieaug arī akumulatoru kapacitāte, kuru nepieciešams uzlādēt. No sadzīves kontaktligzdas ar jaudu līdz 3,6 kW nakts laikā, piemēram, 10 stundās akumulatorā iespējams ielādēt 36 kWh. Tātad, ja elektroauto akumulators ir 40 kWh vai mazāks, tad šāds risinājums var būt atbilstošs. Bet gadījumā, ja akumulators ir 64 kWh vai lielāks, tad 10 stundu jeb nakts laikā iespējams uzlādēt tikai pusi vai mazāk no akumulatora kapacitātes. Protams, jāņem vērā, ka ne katru dienu iztērējam visu akumulatoru. Ja elektroauto ir nepieciešams uzlādēt ātrāk un mājoklī ir pieejama atbilstoša pieslēguma jauda, uzlādei iespējams izmantot speciālu uzlādes ierīci. Šāda ierīce nodrošinās, ka uzlādei tiek izmantota lielāka elektrotīkla pieslēguma jauda, tādējādi elektroauto būs iespējams uzlādēt vismaz divas reizes ātrāk. Vispirms katram pašam jāapzina savi pārvietošanās paradumi un nepieciešamais uzlādes apjoms – piemēram, elektroauto ar lielu bateriju nav nepieciešams lādēt katru dienu – atkarībā no pārvietošanās paradumiem to iespējams darīt, piemēram, ik pārdienu.

Izaicinājums nākamajam attīstības posmam ir uzlādes pakalpojuma iespēju un lietotāju funkcionalitātes paplašināšana, kā arī pieslēgvietu nodrošināšana pilsētvidē un piepilsētās, vietās, kur pulcējas liels iedzīvotāju skaits, bet uzlādes infrastruktūra vēl nav attīstījusies – tas ir pilsētas centrs, darba, izklaides, sporta un tirdzniecības vietas, kā arī dzīvojamie rajoni un iespējamie "park and ride" transporta pulcēšanās punkti. Šeit nav runa tikai par Rīgu, bet arī par citām Latvijas pilsētām.

1 Audi Latvija un Omnicon Media Group pētījums "Latvijas autovadītāju viedoklis attiecībā uz elektromobiļiem", 2019