Ingus Štūlbergs: Eiropas tirgos pieaugušas energoresursu cenas  (1)

Šobrīd elektroenerģijas patēriņš lielākajā daļā Eiropas valstu ir pilnībā vai daļēji sasniedzis (- 0,6 %) pirms pandēmijas jeb 2019. gada pirmā pusgada līmeni. Ja neatjaunosies atjaunīgo energoresursu izstrāde, tad 2021. gada otrajā pusē tiek prognozēts, ka Eiropas ogļu staciju izstrāde palielināsies uz dabasgāzes rēķina.

Elektroenerģijas cenu kāpums šogad ir novērojams ne tikai Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, bet arī citās Eiropas valstīs. Krasu elektroenerģijas cenu izmaiņu ir piedzīvojusi Francija, kur šogad cena kāpusi divarpus reizes pret 2020. gada pirmo sešu mēnešu vidējo rezultātu, un bija 58,43 EUR/MWh. Nedaudz zemāka vidējā cena bija Vācijā – 54,95 EUR/MWh, kas pieaugusi vairāk nekā divas reizes pret attiecīgo periodu gadu iepriekš. Piemēram, Nīderlandē cena palielinājās par vairāk nekā divām reizēm līdz 56,35 EUR/MWh. Tomēr augstākā šī gada sešu mēnešu vidējā elektroenerģijas cena minēto valstu sarakstā ir Polijai – 60,90 EUR/MWh, kas salīdzinājumā ar pagājuša gada attiecīgo periodu ir vidējās cenas kāpums par nepilnām divām reizēm.

Vācijas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas pēdējo 20 gadu laikā sasniegušas augstāko vidējo līmeni tieši jūnijā, jūlijā un augustā.

Šajā pusgadā augošās dabasgāzes un oglekļa emisiju izmaksas kopā ar mazāku vēja izstrādi nekā pagājušajā gadā ir paaugstinājušas elektroenerģijas cenas līdz līmenim, kas ir biežāk sastopams maksimālā pieprasījuma laikā ziemā nekā vasaras brīvdienu sezonā.

Bargāki laikapstākļi ziemā un karstums vasarā noteicis elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu Eiropā

Eiropā 2020. gadā elektroenerģijas cenas ietekmējuši vairāki faktori – siltie laikapstākļi ziemā un Covid-19 pandēmija Eiropā. Tajā pašā laikā bija labvēlīga situācija gan atjaunīgo energoresursu izstrādē, kā arī zemākas izejvielu cenas – to noteica zemāks pieprasījums, turklāt arī labvēlīgie laikapstākļi sekmēja augstu atjaunīgo energoresursu izstrādi.

Šogad situācija ir pretēja – bargāki laikapstākļi ziemā un karstāki laikapstākļi vasarā noteica augstāku elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu Eiropā. Turklāt industriju atveseļošanās sasniedza pirms Covid-19 līmeni, kas veicināja energoproduktu pieprasījuma kāpumu, rezultātā augšupvērstu cenu tendenci globālajos tirgos.

Būtisks vēja elektrostaciju ražošanas samazinājums

Šī gada pirmajos sešos mēnešos izstrāde vēja stacijās Eiropā samazinājās par 7 %, salīdzinot ar 2020. gada pirmo pusi. Kopumā Nord Pool reģionā vēja elektrostaciju ražošana bija par 12 % mazāka, Vācijā tā kritās par 20 %, bet Polijā samazinājās par 14 %, salīdzinot ar šo pašu periodu 2020. gadā. Atjaunīgo energoresursu izstrādes samazinājums elektroenerģijas ražošanā nozīmē lielāku pieprasījumu pēc dabasgāzes vai oglēm, savukārt augsts oglekļa emisijas kvotu cenu līmenis stimulēja cenu kāpumu.

Pieaugušas naftas, dabasgāzes un CO₂ emisijas kvotu cenas

2021. gada pirmajā pusē naftas (Brent Crude) "Futures" cena bija 65,23 USD/bbl, kas ir palielinājusies par 55 % pret 2020. gada sešu mēnešu vidējo cenu. Naftas produktu pieprasījums pieauga galvenokārt globālās ekonomikas atveseļošanās rezultātā, turpretī OPEC+ dalībvalstu samazinātā ieguves apjoma dēļ kāpusi naftas cena.

Šī gada pirmajā pusē ogļu cenas ir bijušas augstākās pēdējo desmit gadu laikā. Ogļu (API2 Rotterdam) "Futures" vidējā cena 2021. gada pirmajā pusē bija 77,51 EUR/MWh, kas ir kāpums par 61%, salīdzinot ar 2020. gada pirmā pusgada vidējo cenu − 47,25 EUR/MWh. Galvenie faktori, kas kāpina ogļu cenu, ir augstāks pieprasījums Āzijā un ogļu ieguves ierobežojumi.

Lielākais izejvielu kāpums tiek novērots dabasgāzes tirgū, kur cenas šogad ir sasniegušas rekordaugstu līmeni kopš 2008. gada. Dabasgāzes (Dutch TTF) "Futures" vidējā cena šī gada pirmajā pusē bija 21,52 EUR/MWh, tas ir pieaugums gandrīz par trim reizēm, salīdzinot ar 2020. gada sešu mēnešu periodu, kad vidējā cena bija 7,63 EUR/MWh. Cenu lēcienu ietekmējis augsts pieprasījums ziemā, kā arī zemākas piegādes no Norvēģijas un Krievijas. Turklāt šogad Eiropā ir zemas SDG piegādes, ko ietekmē augsts pieprasījums un attiecīgi augstas cenas Āzijā, konkurējot ar Eiropas pieprasījumu un novirzot importa apjomus prom no Eiropas. Tajā pašā laikā Eiropā krātuvju aizpildījuma līmenis jūnija beigās bija 33 % jeb divreiz mazāks nekā šajā periodā gadu iepriekš – 69%, un augsta pieprasījuma apstākļos cena turpina kāpt. Jūlijā dabasgāzes cena bija 35,83 EUR/MWh.

Arī Eiropas CO₂ emisiju kvotu cenas pieaugusi divas reizes, kur vidējā cena šī gada sešos mēnešos bija 43,81 EUR/MWh. Oglekļa emisiju kvotu cenu kāpumu stimulē Eiropas Komisijas ambiciozie klimata mērķi un pasaules ekonomikas atkopšanās dēļ radīts lielāks energoresursu pieprasījums.

Elektroenerģijas pieprasījums arvien vairāk kāpj

Šogad Eiropas Savienības valstis gatavojas vislielākajam ikgadējam elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumam kopš 2010. gada finanšu krīzes. Pēc klimata un enerģijas portāla EMBER datiem 2021. gada pirmajā pusē ES valstīs kopumā elektroenerģijas pieprasījums bija par 6 % lielāks (+74 TWh) nekā 2020. gada 1. pusgadā, kad Eiropa pārdzīvoja Covid-19 pandēmijas pirmo vilni. Šobrīd patēriņš ir pilnībā vai daļēji sasniedzis (- 0,6 %) pirmskrīzes (2019. gada pirmā pusgada) līmeni.

Gada pirmajā pusē Vācijas elektroenerģijas pieprasījums pilnībā atgriezies 2020. gada pirmo sešu mēnešu līmenī un bija pat nedaudz lielāks (+ 1,4 %, + 4 TWh) nekā 2019. gada pirmajā pusē. Francijas elektroenerģijas pieprasījums gandrīz pilnībā atjaunojies, salīdzinot ar 2020. gada pirmo pusi, bet pagaidām ir par 1% zemāks par 2019. gada sešu mēnešu datiem. Gada pirmajā pusē Itālijas elektroenerģijas pieprasījums pieaudzis vairāk nekā par 8 % salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš, tomēr vēl nav pilnībā atguvies, saglabājoties par 3,9 % zemāks (- 6 TWh) nekā pirmspandēmijas laikā. Šī gada pirmajā pusē Spānijas elektroenerģijas pieprasījums tikai daļēji atguvās no 2020. gada krituma, paliekot nedaudz vairāk kā par 2 % zemāks (- 3 TWh) nekā 2019. gada pirmajā pusgadā. Tomēr Polijas elektroenerģijas pieprasījums šogad pieaudzis salīdzinājumā ar 2020. gada pirmo pusi un bija arī lielāks (+ 2 %) par šo periodu 2019. gadā.

AER izstrādes samazinājumu Eiropā kompensē ar fosilo kurināmo staciju ģenerāciju, izmantojot dabasgāzi un ogles

Elektroenerģijas cenas ir cieši saistītas ar pieprasījuma raksturu pēc Covid-19 atkopšanās apstākļos. Šobrīd var novērot atjaunīgo energoresursu izstrādes samazinājumu Eiropā, kas ir ievērojami mazāks nekā iepriekšējā gadā. Šis samazinājums tiek kompensēts ar fosilo kurināmo staciju ģenerāciju, izmantojot dabasgāzi un ogles. Šo izejvielu pieprasījums ir augsts ne tikai Eiropā, bet arī Āzijā, kas izkonkurē, piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes importu uz Eiropu. Tādējādi tas rada bažas par dabasgāzes krājumu aizpildījumu ziemā, kas šobrīd ir vēsturiski zemākajā līmenī. Augstas energoproduktu cenas tieši ietekmē ražošanas izmaksas, kas secīgi ietekmē elektroenerģijas cenu kāpumu.

Cenu svārstīgumu elektroenerģijas tirgū varēs novērot, ja rudenī pieaugs vēja staciju izstrāde, uzlabosies hidroloģiskā situācija un mainīsies pieprasījuma raksturs.

Energokompānijas jau šobrīd maksā rekordaugstas cenas

Ekonomikai atveseļojoties no pandēmijas, enerģijas cenas pieaug visā pasaulē, un tas izraisa bažas par inflāciju. Eiropā svarīgs mērķis ir dekarbonizēt ekonomiku, kādēļ energokompānijas jau šobrīd maksā rekordaugstas cenas, lai iegādātos emisiju kvotas, kas nepieciešamas, lai turpinātu ražot enerģiju no fosilā kurināmā. Papildus tam dabasgāzes iztrūkums veicinājis elektroenerģijas cenu kāpumu, kas atsauksies galalietotāju rēķinos.

Spānija jau bija spiesta samazināt enerģijas nodokļus, jo elektroenerģijas cenas pieauga līdz rekordam, un paredzams, ka Apvienotā Karaliste šogad ļaus komunālajiem pakalpojumiem palielināt rēķinus un pārskatīt elektroenerģijas cenas jau otro reizi – rezultātā vairākiem miljoniem mājsaimniecību tā būs augstākā elektroenerģijas cena pēdējos 10 gados.

Šobrīd var teikt, ka lielāko ietekmi izjūt Spānija, kurai nav pietiekama starpsavienojuma ar Franciju, tādēļ elektroenerģijas cenas ir palielinājušās virs 100 eiro par megavatstundu, un tas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā šajā laikā 2019. gadā, pirms pandēmija skāra pieprasījumu.

2021. gada otrajā pusē tiek prognozēta Eiropas ogļu staciju lielāka izstrāde uz dabasgāzes rēķina

Vācija ir viena no lielākajām valstīm Eiropā, kur enerģijas ražošanā joprojām izmanto ogles. Vācijas akmeņogļu ražotnes šogad nodrošināja 8,1 % no valsts elektroenerģijas izstrādes, salīdzinot ar 7,4 % 2020. gadā, un pirmo reizi astoņu gadu laikā šī izstrāde palielinājusies, ņemot vērā augstās gāzes cenas un zemo vēja enerģijas izstrādi. Turklāt gāzes piegādātāji prioritizē to uzglabāšanas nepieciešamību.

Atlikušajā gada laikā tiek prognozēts, ka Eiropas ogļu staciju izstrāde palielināsies uz dabasgāzes rēķina, un pirmo reizi kopš 2018. gada ar nosacītu 35 % efektivitāti ogļu stacijas ir par 49,13 % efektīvs gāzes ekvivalents. Šobrīd ogles ir visrentablākajā pozīcijā salīdzinājumā ar gāzi kopš 2015. gada.