Ekonomikas atjaunošanās pēc pandēmijas un karstā vasara ir ietekmējusi elektroenerģijas patēriņa pieaugumu. Turklāt dažādu industriju nozaru atveseļošanās sasniegusi pirmskrīzes līmeni un veicinājusi energoproduktu pieprasījuma kāpumu ar augšupvērstu cenu tendenci globālajos tirgos. Tādēļ 2021. gada sešos mēnešos Eiropas valstīs vairāk nekā divas reizes kāpusi elektroenerģijas cena.
Šobrīd elektroenerģijas patēriņš lielākajā daļā Eiropas valstu ir pilnībā vai daļēji sasniedzis (- 0,6 %) pirms pandēmijas jeb 2019. gada pirmā pusgada līmeni. Ja neatjaunosies atjaunīgo energoresursu izstrāde, tad 2021. gada otrajā pusē tiek prognozēts, ka Eiropas ogļu staciju izstrāde palielināsies uz dabasgāzes rēķina.
Elektroenerģijas cenu kāpums šogad ir novērojams ne tikai Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, bet arī citās Eiropas valstīs. Krasu elektroenerģijas cenu izmaiņu ir piedzīvojusi Francija, kur šogad cena kāpusi divarpus reizes pret 2020. gada pirmo sešu mēnešu vidējo rezultātu, un bija 58,43 EUR/MWh. Nedaudz zemāka vidējā cena bija Vācijā – 54,95 EUR/MWh, kas pieaugusi vairāk nekā divas reizes pret attiecīgo periodu gadu iepriekš. Piemēram, Nīderlandē cena palielinājās par vairāk nekā divām reizēm līdz 56,35 EUR/MWh. Tomēr augstākā šī gada sešu mēnešu vidējā elektroenerģijas cena minēto valstu sarakstā ir Polijai – 60,90 EUR/MWh, kas salīdzinājumā ar pagājuša gada attiecīgo periodu ir vidējās cenas kāpums par nepilnām divām reizēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
