Katru gadu Latvijas tirgū tiek novietotā koka iepakojuma apjomi palielinās. Saskaņā ar Valsts vides dienesta (VVD) datiem 2019. gadā tirgū nonāca vairāk nekā 70 tūkstoši tonnas šī iepakojuma. Normatīvajos aktos noteikts, ka no tirgū novietotā apjoma atpakaļ jāsavāc ne mazāk 34%, t.sk. ne mazāk kā 20% ir jāpārstrādā. Atlikušo daļu no savāktā apjoma var reģenerēt jeb sadedzināt ar siltumenerģijas iegūšanu. Tomēr jau drīzumā spēles noteikumi būtiski mainīsies, jo, balstoties uz Eiropas Savienības (ES) direktīvām, Latvijas normatīvajos aktos ir noteikts, ka, sākot no 2023. gada 1. jānvāra, izlietotā koka iepakojumam sadedzināšanas vietā nāksies meklēt jaunas pārstrādes iespējas. Cik reāli tas ir pašreizējā situācijā? Un galu galā, vai noteiktās pārstrādes normas nenovirzīs no kopējā ES uzstādītā kursa – samazināt poligonos noglabājamo atkritumu apjomu?
Īsam ieskatam. ES noteikusi, ka tās dalībvalstīm līdz 2035. gadam jāspēj pārstrādāt vismaz 65% no kopējiem sadzīves atkritumiem. Savukārt noglabāt poligonos būs ļauts tikai 10%. Mērķis ir labs, ja vien tiek ņemtas vērā vairākas nianses – piemēram, ar kādiem paņēmieniem tiks veicināta pārstrāde un kas notiks ar to šķiroto atkritumu daļu, kas nav derīga pārstrādei un vienīgais risinājums ir siltumenerģijas iegūšana sadedzinot.
"Melnais caurums" izlietotā koka iepakojuma apritē
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
