Precizētie dati apstiprina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) 2. ceturksnī bija manāmi atžirdzis pēc gada pirmo mēnešu ierobežojumu sloga. Veikalos atgriezās rosība, pamazām bija skatāms kāds teātris un apmeklējami plašāki sporta un kultūras pasākumi. Kopējais rezultāts: IKP palielinājies par 11,1% salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni, un par 4,4% salīdzinājumā ar šā gada 1. ceturksni, kas ir pat vairāk nekā tika lēsts pirms mēneša ātrajā novērtējumā.
Privātais patēriņš bija IKP pārmaiņas noteicošais faktors visos pandēmijas viļņos – tas vilka IKP uz leju stingrāku ierobežojumu periodos, un uz augšu – kad piesardzības žņaugi atslāba un varēja ieelpot plašāku krūti (lasi: iepirkties, tikties, burzīties un baudīt restorānu piedāvājumu). Arī šis ceturksnis nav bijis izņēmums, un patēriņš ir spēlējis svarīgu lomu IKP izaugsmē, tomēr šoreiz līdzvērtīgi konkurējot ar eksportu.
Eksports pandēmijas periodā ir bijis krietni noturīgāks nekā patēriņš, pateicoties rekordaugstās graudu ražas un koksnes produktu eksportam, vienlaikus pakalpojumiem ierobežojumu periodos samazinoties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
