Valdības visā pasaulē šobrīd balansē starp demokrātiju no vienas puses un vienotu nostāju vakcinācijas jautājumā no otras puses. Savukārt, uzņēmumi mēģina atrast zelta vidusceļu starp, piemēram, darbinieku kontroli no vienas puses un brīvību mērķu sasniegšanā no otras vai arī peļņas rādītāju no vienas puses un ilgtspējas mērķu sasniegšanu no otras puses. Mūsdienīgu līderu augstākā kvalitāte nozīmē, nevis iecentrēties kādā no poliem, bet atrast veidu kā starp tiem balansēt, apmierinot visu iesaistīto pušu intereses un apvienojot tās tālāko mērķu sasniegšanai.
Kādas tad ir biežākās paradoksu dimensijas? Vispirms tā ir lavierēšana starp uzņēmuma iekšējiem mērķiem (kas, neslēpsim, visbiežāk ir peļņa) un ārējā tēla jautājumiem. Nevienu darbinieku šodien neizdosies piesaistīt un noturēt mirdzošām acīm, ja kā viņa galvenais mērķis noteikta peļņas gūšana uzņēmuma akcionāriem. No otras puses, šobrīd aktuālā sekošana ilgtspējas principiem palīdz izpelnīties sabiedrības uzslavas, tomēr īstermiņā visai bieži atstāj negatīvu ietekmi uz uzņēmuma finanšu rezultātiem. Bēdīgi slavens piemērs šajā jomā ir kompānija "Danone", kas, dedzīgi pievēršoties dažādu ESG aspektu uzlabošanai, uzrādīja tik sliktus finanšu rezultātus, ka tas maksāja amatu uzņēmuma vadītājam Emanuelam Fabēram (Emmanuel Faber). Citiem vārdiem sakot, lai cik zaļā gaismā arī sevi negribētu parādīt, korporācijas atbalsta ilgtspēju tikai tiktāl, cik tā neietekmē peļņu. Un veiksmīgs būs tas vadītājs, kas abus šos aspektus spēs apvienot kopīgā mērķī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
