Kaspars Rožkalns: 'Expo 2020' varam pārsteigt ar savu inovācijām labvēlīgo vidi

Šis "Expo" no visiem iepriekšējiem atšķirsies ar to, ka tas būs pirmais lielais klātienes pasākums uzņēmējiem kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, līdz ar to uzņēmēju interese par šo notikumu ir milzīga. Latviju dažādos formātos pārstāvēs ap 200 dalībnieku: 120 uzņēmēju dosies uz Dubaiju, lai piedalītos pasaules izstādē klātienē, 80 to darīs neklātienē, un vēl daudz vairāk piedalīsies pastarpināti. Sešu mēnešu laikā īstenosim 13 tirdzniecības misijas, un mums būs astoņi nacionālie stendi "Expo" prioritārajās nozarēs. Līdz ar to jaunu tirgu atrašana Tuvo Austrumu reģionā, kas līdz šim ir salīdzinoši maz apgūts, un vēl tālāk no vēlmes ir kļuvusi par reālu iespēju un vienu no Latvijas lielajiem mērķiem šajā pasākumā.

Tuvo Austrumu tirgus ir vilinošs – tas ir maksātspējīgs, tomēr nav vienkāršs. To nosaka gan kultūras atšķirības un likumdošanas barjeras, gan pilnīgi cits klimats un citādi patēriņa ieradumi. Toties tas ir tirgus, kas sniedz plašas iespējas luksusprecēm un nišu segmentiem, turklāt Dubaija ir reģiona ekonomiskais centrs, no kura paveras plašas iespējas sasniegt potenciālos sadarbības partnerus arī no citām valstīm. Tāpat Tuvo Austrumu valstis labprāt investē ļoti daudz naudas jaunuzņēmumos un inovatīvos produktos, ar nosacījumu, ka esat gatavi strādāt šajā tirgū. Īpaši aktuāla ir inovatīvā būvniecība, vertikālā lauksaimniecība un biomedicīna – jomās, kurās ir grūtāk iespiesties Rietumeiropas tirgos.

Sadarbība ar jaunuzņēmumiem ir otrs Latvijas lielais mērķis – ne tikai piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas, bet arī izmantot "Expo" kā platformu, kas paver durvis uz vairāk nekā 190 tajā pārstāvētajām valstīm. Starp tām mēs ceram atrast jaunuzņēmumus, kuri būtu gatavi pārcelties uz Latviju un veidot savu uzņēmējdarbību šeit, sniedzot būtisku pienesumu Latvijas eksportam. Plānojam, ka 2026. gadā šie uzņēmumi varētu ģenerēt eksporta pieaugumu 36 miljonu eiro apmērā. Latvijā ir jaunuzņēmumiem ārkārtīgi labvēlīga vide – Latvija atzīta par jaunuzņēmumiem visdraudzīgāko valsti pasaulē (Index Ventures, 2021). Investori novērtē pretimnākošo likumdošanu, kas veicina interesi ieguldīt Latvijas jaunuzņēmumos: ārvalstu investori var saņemt uzturēšanās atļauju, līdzfinansējumu augsti kvalificētiem darbiniekiem, darbojas dažādi biznesa inkubatori un akseleratori, pieejams atbalsts ārējās tirdzniecības veicināšanai, uzņēmumu iespējams reģistrēt pāris dienu laikā utt.

Protams, ne mazāk būtiska ir arī katra atsevišķā Latvijas uzņēmuma iespēja atrast jaunus sadarbības partnerus un sava produkta noieta tirgu, jo visi LIAA klienti ir eksportētāji. Tuvo Austrumu reģions nav Latvijai nepieejams, par to liecina dažu Latvijas uzņēmēju veiksmīgā pieredze. Bet skaidrs ir tas, ka nepietiek vienkārši aizbraukt uz izstādi. Apgūstot jaunus tirgus, labāk vienmēr veicas tiem, kuri izpilda mājasdarbus: veic padziļinātu izpēti par potenciālo pieprasījumu, noskaidro likumdošanas nianses un to, cik viegli vai grūti ir eksportēt konkrēto produktu, kāda ir nepieciešamā sertifikācija un produktu drošības prasības, kā cilvēki šos produktus lieto, lai varētu tos pēc iespējas veiksmīgāk adaptēt. Vai tā būtu kosmētika, apģērbi vai kokmateriāli, – katra produkta lietošanā ir savas nianses, tāpēc nav vienas atslēgas visiem uzņēmējiem. Tāpat jārēķinās, ka jebkurš jauns eksporta tirgus ir dārgs, jo jāinvestē mārketingā, produktu pielāgošanā, iepakojumā, izstādēs, digitālajās platformās. Piemēram, arābi lasa no labās puses uz kreiso, līdz ar to viņu skatienu interneta lapās piesaista cits punkts, nekā esam paraduši mēs, un uzsvariem jābūt citādiem. Tad vēl jāņem vērā kultūras un mentalitātes atšķirības, kaut vai tīri estētiskās kategorijās. Mums tuvāks ir askētiskais stils, skandināvu tīrais dizains, kamēr Tuvo Austrumu reģionā ir daudz vairāk spozmes, viņi vēsturiski ir rotājušies zeltā un dimantos, un šī uztvere saglabājas daudzu produktu dizainā arī šodien.

Tas, ar ko Latvija var piesaistīt uzmanību un izcelties uz citu valstu fona, ir mūsu vide, ko uzsvērsim arī Latvijas paviljona dizainā. Paviljona tēma ir "Soil For Innovation" – auglīga augsne inovācijām. Galvenajā ekspozīcijā, izmantojot digitālās, gaismas un audio iespējas, apmeklētāji tiks vadīti caur četrām dažādām telpām, kur gan simboliskā, gan tiešā veidā tiks vēstīts par Latvijas cilvēkiem, viņu sasniegumiem un mūsu valsts piedāvātajām iespējām. Šis stāsts būs par dabu, ūdeni, visu zaļo, ko ikdienā redzam apkārt un kā nav Persijas līča tuksnešu valstīs, un to, kā mēs dabu pārvēršam inovatīvā uzņēmējdarbībā un kvalitatīvos, ilgtspējīgos gala produktos.

Starp citu, runājot par digitālajām iespējām, arī tā ir viena no mūsu priekšrocībām. Ja uz pandēmijas nospiedumu skatāmies no tūrisma prizmas, protams, visa pasaule ir piedzīvojusi kritienu. Toties daudziem uzņēmumiem pandēmija ir devusi ļoti daudz tieši digitalizācijas ziņā. Latvijas uzņēmumi, skatoties globāli, nav milzīgi lieli, tāpēc gandrīz visiem viegli un ātri izdevās pārslēgties uz pēkšņi digitālo vidi un adaptēt produktus cilvēku vajadzībām pandēmijas apstākļos. Arī "Expo" tiks likts daudz lielāks uzsvars uz digitālajām iespējām nekā iepriekšējos gados: katrs interesents varēs virtuāli izstaigāt izstādi, gūstot to pašu pieredzi, ko apmeklētāji klātienē.

Kā pirms katra liela notikuma, esam pilni gaidu un patīkama satraukuma. Mums ir doti seši mēneši, lai atgādinātu pasaulei – Latvija ir vieta inovācijām, kur radīt ilgtspējīgas nākotnes vīziju. Ceru, ka 31. martā, noslēdzoties "Expo" 2020, no Dubaijas atgriezīsimies gan ar virkni individuālu veiksmes stāstu, gan jaunām iespējām Latvijas eksportam un attīstībai.