Reinis Jansons: Dzīve finanšu pratības trūkumā – nomākta un stresa pilna

Prasme rīkoties ar naudu nav stāsts par to, cik labi spēju saskaitīt makā esošos līdzekļus vai izrēķināt maksājuma summu ar visu atlaidi pie kases. Naudas prasme iezīmējas noteiktā rīcībā: domāt par ikdienas vajadzībām un spēt tās pārdomāti apmaksāt, domāt par nākotni, paredzot iespējamos izdevumus ilgākā laika periodā, un prast izvairīties no maldīgiem finanšu lēmumiem, tajā skaitā pasargāt savu naudu no krāpniekiem. Kā tad mums kopumā veicas šajā jomā?

Domāju par ikdienas vajadzībām

Naudas lietas un kārtība tajās būtiski ietekmē kopējo labsajūtu. Šķiet loģiski – jo vairāk naudas, jo priecīgāks esi. Tomēr šī sakarība ir vien šķietama, jo finanšu stress rodas gan turīgiem iedzīvotājiem, gan cilvēkiem ar ierobežotiem līdzekļiem. Stresu rada nesakārtotas naudas lietas, proti, dažādi neparedzēti finanšu satricinājumi un sajūta, ka naudas visam nepietiek. Latvijā teju pusei iedzīvotāju stresa izraisītājs ir nauda, kā to parāda Finanšu institūta veiktā aptauja.¹ Tas ir trešais būtiskākais stresa avots aiz raizēm par darbu un veselību. Īpaši satraukumu par finansēm izjūt jauni cilvēki, kas nozīmē, ka viņiem nav nepieciešamo zināšanu un prasmju, lai ar sastopamajiem izaicinājumiem tiktu galā. Un tiesa, prasmes rīkoties ar naudu laika gaitā veidojas pašas, tomēr ir jānes zināmi upuri. Aptaujātie norāda – stress par naudas lietām atstāj tiešu ietekmi uz veselību un attiecībām ar tuviniekiem un kolēģiem. Lielai daļai satraukums par finansēm ietekmē arī darba produktivitāti, kas savukārt rada lielāku stresu par darbu un var ietekmēt arī ienākumus. Protams, šajā situācijā būtisks ir mūsu katra paša priekšstats par saviem ienākumiem, tomēr līdzeklis stresa mazināšanai ir pārdomāta naudas plānošana, ko norāda arī paši aptaujātie. Tāpat pētījumā par budžeta plānošanu² atklājas, ka puse iedzīvotāju budžetu neplāno, bet tas savukārt kavē drošības uzkrājumu izveidošanu. Drošības uzkrājums vismaz 3 mēnešu ienākumu apmērā ir tikai vienam no 10 cilvēkiem.³ Teju katrs piektais ir ņēmis jaunu kredītu, lai dzēstu iepriekšējo.⁴ Te arī stresa iemesli.

Domāju par nākotni

Nākotne ir neparedzama, bet tomēr ir virkne notikumu, kuru norise ir pilnīgi noteikta. Un daļa no šiem notikumiem rada slodzi ģimenes budžetam, ja par to laicīgi nebūsi padomājis. Klasiski mēdzam norādīt, ka vietējie varas pārstāvji ir pārsteigti par ziemas iestāšanos un nespēj laikus sagatavot ielas braukšanai jaunos apstākļos. Tikmēr liela daļa attopas, ka spēkratam nav piemērotu riepu. Līdzīgi kā jaunas riepas, dzīvē ir pietiekami daudz citu izdevumu, kas ir paredzami jau krietnu laiku iepriekš un kuriem var sagatavoties. Vai tie būtu Ziemassvētki vai citi naudu prasoši svētki, vai bērna sagatavošana skolai pēc vasaras brīvdienām, ceļojumi vai pat auto remonta izdevumi, – tiem var laikus sagatavoties. Turklāt liela daļa šo izdevumu ir neizbēgami, līdz ar to, plānojot līdzekļus, ieguvums ir mazāk stresa. Būtiskākais no paredzamajiem izdevumiem ir vecumdienas – lai tās pavadītu mierā, tām vajadzēs daudz naudas vai citu īpašumu uzkrājumu. Ik pa laikam kāds nosaka, ka tas ir tālu un nez vai vispār tik ilgi nodzīvos. Bet nevaru iepriecināt – būtiski lielākā daļa šo vecumu sasniedz un vecumdienu tuvošanos apjauš pārāk vēlu, kad vairs nav iespējams pienācīgi sagatavot papildu ienākumu avotus. Vēl aizvien tikai viens no trim iedzīvotājiem veido uzkrājumu vecumdienām,⁵ turklāt vidējais vecums, no kura uzkrājumus sāk veidot, ir samērā liels. Tas nozīmē, ka ir salīdzinoši maz laika, lai izveidotu pienācīgu uzkrājumu. Savā ziņā tas ir līdzīgi, kā ballēties līdz rītam, nedomājot par nākamo dienu. Bet kā mēs ballētos, ja zinātu, ka galvassāpes mūs pavadīs ne tikai nākamajā rīta, bet visu atlikušo dzīvi?

Izvairos no maldīgiem finanšu lēmumiem

Finanšu pasaule kļuvusi tik komplicēta un tajā pašā laikā tik ļoti ērta, ka maldīgus lēmumus pieņemt ir vieglāk nekā jebkad – sākot ar nepārdomātiem aizņēmumiem un beidzot ar finanšu krāpniekiem zaudētu naudu, kas pēdējā laikā ieguvusi pilnīgi nebijušu aktualitāti. Teju divas trešdaļas iedzīvotāju saskārušies ar krāpnieku mēģinājumu izvilināt privātus datus vai naudu.⁶ Diemžēl teju katrs piektais arī cieš reālus zaudējumus no krāpnieku darbībām – lielākoties savas neuzmanības, uztraukuma dēļ, vai arī akli ticot lielai peļņai. Zaudētās summas ir ievērojamas un gadu no gada pieaug, radot būtisku kaitējumu gan pašu upuru finansēm, gan arī sabiedrībai kopumā. Tāpat postu personīgajām finansēm var nodarīt nepārdomāta aizņemšanās, prieka par kārotās mantas iegādi vietā sagādājot būtiskas raizes. Diemžēl lielākoties iedzīvotāji iepērkas ar sajūtām, maz pieslēdzot racionālo prātu, ko parāda arī dārgu aizņēmumu ņemšanas iemesli – 'ātro kredītu' ņēmēji šo kredītu izsniegšanas ātrumu un ērtumu norāda kā būtiskāko iemeslu tieši šāda dārga finansējuma izmantošanai.⁴ Vien retais saprot, ka šāda "servisa" cenā ir iekļauta maksa par citu aizņēmēju nenomaksātajiem aizņēmumiem.

Varētu jau teikt, ka katra naudas lietas ir viņa paša darīšana, un būtu grūti tam nepiekrist. Tomēr tas, cik labi katrs pats tiek galā ar savām naudas lietām, atstāj būtisku ietekmi uz to, kā dzīvojam kā sabiedrība. Spilgtākais piemērs ir krāpniekiem zaudēta nauda – tā kaitē gan pašam, gan ekonomikai kopumā, jo izkrāptie līdzekļi aizplūst nezināmos plašumos, atstājot dziļu plaisu lielas sabiedrības daļas maciņos. Nomākta un finanšu stresa pārņemta sabiedrība ir mazāk produktīva, kā arī vairāk laika patērē savu finanšu problēmu risināšanai gan brīvajā, gan darba laikā. Tā vietā, lai radītu jaunas idejas un īstenotu sapņus, cīnāmies ar finanšu grūtībām. Šādos apstākļos maz domājam par sevis attīstīšanu un pilnveidošanu, kas varētu pievienot vērtību gan pašu finansēm, gan valsts ekonomikai kopumā.

Ko darīt, lai uzlabotu savas naudas prasmes? Līdzīgi kā sportā vai veselībā, konkrētu mērķu izvirzīšana var palīdzēt uzlabot arī sniegumu personīgo finanšu disciplīnā. Pirmais mērķis, ar kuru var sākt, ir kļūt labākam naudas lietās gada laikā. Ja vēl izdodas vārdu "labākam" aizstāt ar ko konkrētāku, piemēram, par noteiktu summu samazināt nelietderīgas saistības, liekus maksājumus, tēriņus vai izdevumus, tas jau būs lielisks sākums veselīgāku finanšu veidošanai un labākas pašsajūtas iemantošanai.

¹Finanšu institūta 2020. gada pētījums "Finanses un veselība";

²Finanšu institūta 2017. gada pētījums "Finanšu plānošana mājsaimniecībās";

³Finanšu institūta 2019. gada pētījums "Iedzīvotāju uzskati par piederību vidusslānim";

⁴Finanšu institūta 2018. gada pētījums "Apsvērumi un nolūki ātro kredītu ņemšanai";

⁵Finanšu institūta 2020. gada pētījums "Mājsaimniecību uzkrājumi";

⁶Finanšu institūta 2021. gada pētījums "Datu drošība un finanšu krāpniecība".