Diāna Krišjāne: Kā veidot praktisku ilgtspējas stratēģiju

Taču kā veidot ilgtspējīga biznesa stratēģiju ar konkurences priekšrocību un pāriet no vārdiem pie darbiem? Vēlos piedāvāt piecu soļu pieeju, kas palīdzēs uzņēmējiem un institūciju vadītājiem izveidot pašiem savu ilgtspējas ceļa karti un radīt ilgtermiņa vērtību.

Jāsāk ar iesaistīto pušu ilgtspējas gaidām un mērķiem

Ilgtspējas stratēģiju ir vērts sākt ar detalizētu izpratni par visu uzņēmuma ieinteresēto pušu gaidām, proti, kādu darbību un rezultātus ilgtspējas jomā no mums sagaida mūsu klienti, uzņēmuma akcionāri, mūsu darbinieki, vadības komandas, partneri un sabiedrības grupas, kuras kaut mazākajā mērā ietekmē mūsu uzņēmuma vai institūcijas darbība. Svarīgi šeit novērtēt arī šo gaidu dinamiku – ko mēs varam sagaidīt tuvāko gadu laikā? Šis "izpratnes" veidošanas solis uzņēmumam ļaus novērtēt ilgtspējas vērtības mērogu, ko uzņēmums varētu radīt ar savu rīcību un ieskicēs arī darbības galvenos virzienus, piemēram, vai mums sākt ar darbības principiem, ražošanas procesu, loģistiku vai produktu izstrādi? Kas mūsu cilvēkiem ir svarīgi šobrīd un, kas būs svarīgi rīt? Kādu produktu cilvēki gribētu redzēt, ņemot vērā klimata pārmaiņu izaicinājumus?

Definējiet ambīcijas

Kad esat izvērtējuši savas darbības vidē iesaistīto cilvēku un arī savas ilgtspējas gaidas, nākamais solis ir noteikt savu vides, pārvaldības un sociālās pārveides ilgtspējīgu ambīciju – tādu, kas būtu pietiekami plaša un tālejoša, taču vienlaikus arī izmērāma. Ir vērts savai ambīcijai noteikt laika skalu un izprast tās ieviešanas virzienus, domājot, vai un kā šos ambīcijas virzienus varēsiet izteikt izmērāmos sasniegumos. Kad tas izdarīts, svarīgi, ka par ambīciju esat vienojušies uzņēmuma mērogā un kolēģi patiesi zina un atbalsta Jūsu mērķus. Jācenšas panākt, lai katrs darbinieks apzinātos uzņēmuma ilgtspējas ambīciju. Svarīgi arī, ka par virzību uz šo ambīciju vajadzētu regulāri ziņot – tas ne tikai palīdz uzturēt kopēju apņēmību, bet arī disciplinē nenovirzīties no uzsāktā kursa. Visbeidzot, nebaidieties savu ambīciju mainīt – arī ilgtspējas joma mainās tehnoloģiju un sabiedrisku procesu ietekmē un nav jābaidās atzīt, ka mūsu iepriekš noteiktie mērķi ir jāpārskata.

Visas organizācijas ilgtspējas kartējums

Tad, kad zinām savu ambīciju, jāskatās, kā to iedzīvināt visā organizācijā, nevis tikai atsevišķos risinājumos. Katrai uzņēmuma funkcijai jāspēlē sava loma – jāizvērtē ilgtspējas ieguldījums gan piegādes ķēdēs, gan pakalpojumu sniedzēju pusē, gan, protams, uzņēmuma darba organizācijā, ražošanā un produktu izstrādē. Tātad, runa nav par videi draudzīgāku spuldzīšu iegādi, bet gan visaptverošu uzņēmumu procesu pakļaušanu ilgtspējas ambīcijas sasniegšanai. Šis ir sava veida kartējums, kurā identificējam, kādi ilgtspējas ieguvumi iespējami katrā darbības posmā. Un, kas svarīgi, kādas pārveides iniciatīvas nepieciešamas. Papildus, kritiska šī stratēģijas posma sastāvdaļa ir ilgtspējas ambīcijas iekļaušana lēmumu pieņemšanas procesā, proti, katrā valdes vai vadības līmeņa lēmuma jautājumā atsevišķi jānovērtē tā ietekme uz ilgtspējas ambīcijas sasniegšanu.

Radiet vērtību, izmantojot inovācijas un tehnoloģijas

Ilgtspējas ambīcijas reti izdodas sasniegt, veicot pavisam nelielas izmaiņas pastāvošajās uzņēmējdarbības praksēs. Ir nepieciešamas radikālas inovācijas, kas izmanto progresīvas tehnoloģijas un cilvēku izdomu, lai mainītu veidu, kā tiek izstrādāti un pasniegti produkti un pakalpojumi. Šis ir kritisks stratēģijas posms, kurā jāatklāj un jānostiprina jaunas konkurences priekšrocības. Ilgtspējīgas ekonomikas izveide radīs jaunu augsni inovācijām, kuras var pilnībā pārveidot uzņēmuma līdzšinējo biznesa ekosistēmu. Proti, ilgtspējas principos veidota sabiedrība rada jaunas tirgus nišas – no videi draudzīgi ražotas pārtikas līdz atbildīgi iegūtām izejvielām un jaunai pieejai finanšu tirgos vai enerģētikā. Šeit mums jāraugās, kur būsiet jūs ar sava uzņēmuma inovācijām šajā ilgtspējas ekonomikas revolūcijā?

Iestrādājiet savā pārvaldībā mērķtiecīgu ziņošanu par ilgtspējas progresu

Lai uzturētu visu uzņēmuma ieinteresēto pušu uzticēšanos, ir svarīgi uzraudzīt un informēt par progresu ilgtspējas mērķu sasniegšanā. Tā ir arī būtiska daļa no valdes un vadības pārvaldības pienākumiem, kuriem daudzviet, tostarp Eiropas Savienībā, tiek piemērots arvien stingrāks regulējums. Lai efektīvi informētu par progresu, ir nepieciešamas uzticamas sistēmas, ar kurām pārvaldīt, izsekot un sagatavot datus, un vienlaikus jēgpilnu rādītāju noteikšana, kas palīdzētu uzņēmumam mērīt savu progresu. Gan obligātie, gan brīvprātīgie nefinanšu un informācijas pārskati ir svarīgi elementi uzņēmuma vispārējā ilgtspējas stāstā. Domāju, ka jau tuvā nākotnē ilgtspējas ziņošanas rādītāji un standarti būs tikpat izplatīti un harmonizēti kā grāmatvedība. Tas ļaus salīdzināt uzņēmumus un vērtēt to sasniegumus ne tikai no atdeves uz kapitālu viedokļa, bet arī pēc tā ieguldījuma sabiedrības ilgtspējā.

Nobeigumā jāsaka, ka šī ir joma, kas pastāvīgu mainās. Zinātnieku pētījumi atklāj arvien jaunus klimata izaicinājumus, kamēr sabiedrībā aug izpratne un prasības par to, kas ir ilgtspējīga darbība. Mēs atrodamies posmā, kurā ilgtspēja no teorētiska vai konceptuāla jautājuma kļūst par praksi. Šis ir svarīgs posms, kurā radīt jaunu konkurences priekšrocību, jo vecās drīz vairs nestrādās.