Foto: Publicitātes foto
Nekustamā īpašuma nozares attīstībā šis ir interesants laiks, jo visas pazīmes liecina, ka Covid-19 pandēmijas ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu ir beigusies. Lai gan tai bija un joprojām ir ievērojama ietekme uz pasaules ekonomiku, nekustamā īpašuma nozare no pandēmijas varētu iegūt visvairāk. Ierobežojumu dēļ cilvēki pavadīja mājās vairāk laika nekā jebkad iepriekš, kas rosināja novērtēt savu dzīves vidi un ieguldīt tās kvalitātes uzlabošanā. Mājokļu nozare ir izturīga pret pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, jo tirgus galvenie dzinējspēki – pieejamība, finansējums un gaidas joprojām ir augstā līmenī. Baltijas galvaspilsētu nekustamā īpašuma tirgus aug, un, pēc analītiķu domām, nav gaidāms, ka šī izaugsme mazināsies. Vismaz ne drīzumā.

Saskaņā ar "Ober-Haus" datiem, viena kvadrātmetra cena dzīvoklim Tallinā pērn pieauga par 4,9%, Viļņā – par 4,8%, kamēr tirgus speciālisti sagaida, ka cenas turpinās palielināsies vidēji par 7-8%. Tikai Rīgā pērn bija vērojams neliels kritums par 0,9%, ko sekmēja sērijveida dzīvokļu cenu samazināšanās. Jaunuzcelto dzīvokļu viena kvadrātmetra cena Rīgas centrā un Vecrīgā 2020. gada beigās bija robežās no 1800 līdz 4000 eiro kvadrātmetrā, kamēr cenas jaunos ekskluzīvajos dzīvokļos pārsniedza 5000 līdz 7000 eiro par kvadrātmetru. Tallinā ēkās ar labākajiem skatiem vai īpašiem arhitektūras risinājumiem cenas var pārsniegt 3500 eiro par kvadrātmetru, labi renovēti dzīvokļi vecpilsētā maksā no 3000 līdz 4500 eiro kvadrātmetrā. Līdzīgu dzīvokļu cenas prestižos Viļņas rajonos ir robežās no 2000 līdz 4000 eiro kvadrātmetrā, kamēr pilsētas centrā un vecpilsētā tās sasniedz pat 4800 eiro kvadrātmetrā. Tuvākajos gados varam sagaidīt, ka dzīvokļu cenas Baltijas valstu galvaspilsētās ar visticamāko ieguldījumu atdevi ilgtermiņā savstarpēji tuvināsies un turpinās pieaugt.

Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā dažādas investīciju iespējas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!