Delfi foto misc. - 80118
Foto: Publicitātes foto
Covid-19 pandēmijas laikā daudzi uzņēmumi un valsts iestādes Latvijā pārgāja uz attālinātu darbu, ko sekmēja labā līmenī esošā interneta infrastruktūra, valsts pārvaldes pakalpojumu augstais digitalizācijas līmenis, kā arī spēja veikt inovācijas, izstrādājot dažādas platformas u.c. risinājumus, lai darbinieki varētu veikt savus darba pienākumus no mājām. Arī turpmāk saglabājoties attālinātajam darbam, tas var radīt vairākas un reizē pretrunīgas sekas, kuru ietekmi pašlaik ir grūti kvantitatīvi noteikt, bet to nevar ignorēt.

Tehnoloģiskā attīstība ir ļāvusi darbiniekiem kļūt mobiliem un izmantot bezvadu savienojamību (WiFi), kā arī dažādas portatīvās ierīces (klēpjdatorus, planšetdatorus un viedtālruņus), lai strādātu no jebkuras vietas. Attālinātu darbu var veikt pastāvīgie darbinieki, darbuzņēmēji, ārštata profesionāļi vai ikviens, kurš spēj izpildīt savus pamatuzdevumus un pienākumus, neapmeklējot biroju vai nestrādājot uz vietas.

Atkarībā no darba devēja vajadzībām ir vairāki attālināta darba līmeņi. Tas var būt 100% attālināts darbs, kas darbiniekiem ļauj strādāt mājās visu laiku; attālinātais darbs pandēmijas laikā, kad darbinieki strādā no mājām līdz uzņēmums nolemj, ka var atgriezties birojā; daļējs attālināts darbs, kad līdztekus attālinātajam darbam tomēr kāds laiks tiek pavadīs uzņēmuma birojā; attālā darba iespēja, kas piedāvā darbiniekiem izvēles iespējas - strādāt mājās vai doties uz biroju, vai arī izmantot abas iespējas.

Attālinātais darbs

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit