Iedomājieties situāciju, kurā kāda uzņēmuma vai institūcijas vadītājs daudzu gadu gaitā ir saņēmis būtisku atalgojumu, algas pielikumus un dažādas prēmijas, varbūt arī uzņēmuma akcijas vai kapitāldaļas, bet tad atklājas, ka viņa vadītais uzņēmums iesaistīts kādā vērienīgā krāpšanas vai korupcijas darbībā, kas varbūt pat ilgusi gadiem un tagad izvēršas par publisku skandālu. Šķiet loģiski apšaubīt, vai uzņēmuma vadība savu atlīdzību bija patiesi pelnījusi. Ko darīt?
Šī ir problēma ne tikai Latvijā, bet faktiski jebkurā attīstītā tirgus ekonomikā un tās risinājums ir samērā jauns – tiesības samazināt apsolīto samaksu (malus) atprasīt vadītājiem izmaksāto atlīdzību (claw-back). Tas dod uzņēmumam tiesības ieturēt un atgūt vadošajiem darbiniekiem izmaksāto atlīdzību, ja nav sasniegti izvirzītie kritēriji vai šo personu darbībā konstatēta nolaidība vai pat krāpnieciska rīcība.
Pasaulē "claw-back" mehānisms kļuva izplatīts tikai pēc 2002. gada, kad ASV likumdevējs šo tiesību kā 304. pantu iestrādāja tā saucamajā "Sarbanes – Oxley" likumā, kas kopumā stiprināja uzņēmumu rezultātu ziņošanas, auditu un darbības caurspīdības nosacījumus. Vēlāk atalgojuma atprasīšana ir tikusi izmantota dažādos "skaļos" uzņēmējdarbības skandālos, piemēram, investīciju bankas Goldman Sachs gadījumā par darījumiem attiecībā uz Malaizijas "1MDB" fondu, ASV bankas "Wells Fargo" kontu krāpšanas gadījumā, kā arī "Volkswagen" dīzeļa emisiju lietā, kā arī daudzos citos mazāk zināmos gadījumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
