Tā kā digitālo maksājumu un e-komercijas nozīme mūsu ikdienā pieaug, cilvēki savos darījumos arvien mazāk izmanto skaidru naudu. Saskaņā ar finanšu pakalpojumu uzņēmuma "FIS" datiem skaidras naudas izņemšanas gadījumu skaits 2020. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par vairāk nekā 10%[1], un tāda pati tendence, visticamāk, turpināsies arī šogad. Pandēmijas un drošības apsvērumu dēļ cilvēki vairāk nekā jebkad agrāk izmantoja bezkontaktu un mobilos maksājumus, e-maciņu un citus digitālos risinājumus. Tā kā šie novatoriskie risinājumi ir arī ātrāki un ērtāki, maz ticams, ka naudas maksājumu skaits ievērojami palielināsies pat tad, ja šogad tiks uzveikts vīruss. "Gemius" martā veiktā aptauja parāda to, ka 85% no aptaujātajiem Latvijas interneta lietotājiem pēdējā pusgada laikā ir veikuši pirkumus internetā. Šis rādītājs ir par 8 procentpunktiem augstāks nekā 2020. gada februārī, kas tikai apliecina to, ka pirkumi internetā ieņem arvien nozīmīgāku lomu cilvēku ikdienā.[2] Pieprasījums pēc digitālajiem maksājumiem katru gadu pieaug par 10-20%, bet, ņemot vērā pagājušā un šī gada situāciju, cilvēku vajadzības ir kļuvušas digitālākas.
Drošība no patērētāju skatu punkta ir ļoti svarīgs aspekts, izmantojot jebkuru digitālo maksājumu sistēmu. Cilvēku dati vēl nekad nav bijuši tik apdraudēti – saskaņā ar "Google" datiem pagājušajā gadā pandēmijas laikā pikšķerēšanas vietņu skaits pieaudzis par 350%[3]. Neskatoties uz to, šā gada sākumā tika veikts būtisks grozījums drošu maksājumu kārtībā: spēcīgā (klienta) identifikācija un jaunā "3D Secure 2.0" protokola izmantošana tika noteikta par obligātu visā Eiropā. Atjaunotais protokols ir daudz draudzīgāks lietotājiem, salīdzinot to ar iepriekšējo versiju, un ir vairāk saderīgs ar viedierīcēm un lietotņu darījumiem, jo, saskaņā ar jaunajām prasībām, karšu izdevēju sistēmām jāspēj atbalstīt arī mobilās ierīces.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
