Konkurences padome 2021. gadā pieņēmusi vairākus būtiskus lēmumus, kas skaļi rezonējuši sabiedrībā, piemēram, t.s. "Tīrīgas lietā", kad Rīgas dome bija iecerējusi Rīgā uz 20 gadu periodu ieviest monopolu atkritumu apsaimniekošanas tirgū, vai "Būvnieku karteļa lietā", sodot 10 uzņēmumus un piemērojot vairāk nekā 16 miljonu eiro sodu. Šie lēmumi atsevišķiem, ietekmīgiem uzņēmumiem, to pārstāvjiem un atbalstītājiem ir neērti un nepopulāri, tāpēc iestāde publiskajā telpā saskaras ar mērķtiecīgām spekulācijām par iestādes neatkarību, profesionalitāti un lemtspēju.
Konkurences padome līdzīgi kā citas koleģiālas iestādes ir īpaša ar savu struktūru, kurā ietilpst gan izpildinstitūcija, gan lēmējinstitūcija – Padome –, kas sastāv no Konkurences padomes priekšsēdētāja un diviem Konkurences padomes locekļiem, ko uz piecu gadu periodu pēc ekonomikas ministra ieteikuma amatā apstiprina Ministru kabinets. Padomes priekšsēdētājs un padomes locekļi ir trīs neatkarīgi eksperti, kuru profesionālā kvalifikācija dod tiem iespēju pieņemt lēmumus konkurences lietās, lemjot par tirgus dalībnieku un publisku personu – valsts, pašvaldību un to kapitālsabiedrību – rīcības atbilstību godīgai konkurencei. Likums arī aizliedz dod norādījumus Padomei ar lēmumu pieņemšanu saistītos jautājumos.
Savukārt Konkurences padomes izpildinstitūcija, pildot sekretariāta un ekspertu funkcijas, nodrošina lietu izpēti, t.sk. nodrošina pierādījumu iegūšanu lietās saistītos jautājumos. Pierādījumu iegūšana, kur ir būtiski apkopot pamatotus un tiesiskam procesam atbilstošus pierādījumus, ir nodalīta no lēmumu pieņemšanas lietās. Padome sēdēs uzklausa, pārbauda un izvērtē iegūtos pierādījumus, lietas dalībnieku viedokļus un ārēju neatkarīgu nozaru ekspertu atzinumus. Tāpat Padome sniedz neatkarīgu juridisko un ekonomisko vērtējumu, analīzi un secinājumus, kā arī pieņem lēmumus izskatāmajās lietās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
