Šie rezultāti atspoguļo gan lielo pieejamo līdzekļu apjomu investīciju darījumiem tirgū, gan ieguldītāju ticību ekonomikas atjaunošanās spējai pēc Covid-19 pandēmijas, jo jāņem vērā, ka IPO darījumi tiek veikti ar skatu nākotnē, proti, cik lielā mērā konkrētais uzņēmums sasniegs un pārsniegs savu darbības potenciālu. Investīciju tirgū šobrīd valda uzskats, ka IPO darījumiem īstais laiks ir tagad un uzņēmumiem, kas domā par sava kapitāla sākotnējo piedāvājumu, jāgatavojas startēt maksimāli elastīgi un ātri. Redzam, ka arī Latvijā vairāki uzņēmumi šobrīd jau plāno un īsteno savus IPO darījumus, izmantojot labvēlīgo tirgus situāciju.
Populārākā birža IPO darījumiem šogad līdz septembra beigām ir bijusi "Nasdaq" birža ASV, kurā notikuši 236 darījumi, proti, vidēji vairāk kā viens IPO darījums katrā darba dienā. "Nasdaq" seko Šanhajas birža ar 199 darījumiem līdz trešā kvartāla beigām, bet trešā ir Ķīnas Šeņdžeņas birža ar 172 darījumiem. Pēc ieņēmumiem lielākā birža tāpat ir "Nasdaq" ar piesaistītiem 68 miljardiem ASV dolāru, kurai seko Ņujorkas NYSE birža ar 48 miljardiem, atstājot aiz sevis Šanhajas biržu ar tās 40 miljardiem ASV dolāru.
Šie dati parāda, ka, piemēram, šogad vidēja IPO investīciju ieņēmumi "Nasdaq" būtu ap 290 miljoniem ASV dolāru – šis gan ir tīri aritmētisks rādītājs un katrs IPO darījums ir specifisks, taču tas aptuveni ieskicē IPO darījumu mērogu, ja uzņēmums startē globāla tirgus līmenī. Salīdzinājumam, Londonas biržā šī gada trīs kvartālos ir notikuši 65 IPO darījumi ar kopējo investīciju apjomu 15.9 miljardu ASV dolāru apjomā, tātad ap 240 miljoniem ASV dolāru vidēji vienam sākotnējā piedāvājuma darījumam.
Nozaru salīdzinājumā, redzam, ka tehnoloģiju uzņēmumi veic visvairāk sākotnējo publisko piedāvājumu darījumus – šī gada trīs kvartālos jau 419, kam seko 287 veselības nozaru darījumi un 204 industriālo ražotāju un 202 plaša patēriņa preču nozaru uzņēmumu darījumi. Interesanti, ka tirgū ir samērā mazāk telekomunikāciju vai mazumtirdzniecības uzņēmumu IPO darījumi, kas atspoguļo šo nozaru briedumu, proti, šajās nozarēs ienāk mazāk jaunu, straujas attīstības dalībnieku.
Veiksmīgo IPO darījumu priekšnosacījumu fonā gan iezīmējas arī izaicinājumi un labvēlīgā situācija var mainīties. Tirgū ir saskatāma virkne nenoteiktības un cenu nestabilitātes risku, piemēram, inflācijas pieaugums un iespēja, ka ASV Federālo rezervju sistēma varētu sākt ierobežot monetāro politiku. Tāpat aug ģeopolitiska spriedze vairākos pasaules reģionos, it sevišķi Āzijā, kā arī saglabājas Covid-19 riski, kas neļauj būt pilnīgi pārliecinātiem par ekonomiku vienmērīgu atgūšanos. Jauns risks ir enerģētikas cenas un bažas par enerģijas piegādēm. Tāpat dažādas nozares saskaras ar piegādes ķēžu problēmām, kas ar nebūt atrisināmas īstermiņā. Šādi apstākļi var likt investoriem pārskatīt savu viedokli par nākotnes ekonomikas attīstību, samazinot savu gatavību veikt jaunus ieguldījumus.
Tomēr šis laiks joprojām ir izdevīgs arī Latvijas un Baltijas uzņēmumiem, kas domā par kapitāla piesaisti ar publiskā piedāvājuma palīdzību. Svarīgi, ka uzņēmums spēj parādīt, ka laiks pēc pandēmijas tam radīs ātras izaugsmes iespējas, kā arī savā investīciju stāstā jāietver vides, pārvaldības un sociālās atbildības (ESG) stāsta dimensija. Jāņem vērā vienkārša patiesība – IPO darījumu ir daudz un investoriem ir iespēja izvēlēties uzņēmumu ar labāko attīstības naratīvu un labi, ekonomiski pamatoti iestrādāta ESG politika uzņēmumiem jau tagad tirgū dod papildus priekšrocības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
