2021. gads ir pasludināts par Eiropas Dzelzceļa gadu, kura uzmanības centrā ir viens no šobrīd ilgtspējīgākajiem, inovatīvākajiem un drošākajiem transporta veidiem. Īpašs "Connecting Europe Express" vilciens 2. septembrī startēja no Lisabonas un 36 dienu laikā apciemoja visu Eiropu. Kā norāda ES transporta komisāre Adina Valeana (Adina Vălean), "Dzelzceļš ir veidojis mūsu kopīgo vēsturi. Un dzelzceļš ir arī Eiropas nākotne, mūsu ceļš, lai mazinātu klimata pārmaiņas un veicinātu ekonomikas atveseļošanos no pandēmijas, veidojot oglekļa neitrālu transporta nozari." Šī iniciatīva – runāt par dzelzceļa nākotni no Eiropas valstis apceļojoša vilciena – atgādina mums arī ko citu. To, ka Baltijas valstīs šāds vilciens pagaidām var iebraukt tikai pa cita platuma sliedēm.
Kopš uzsāku darbu "Latvijas dzelzceļa" valdē, ir pieaugusi mana pārliecība par to, ka šis ir un būs ļoti nozīmīgs uzņēmums Latvijas iedzīvotājiem un ekonomikai. Tiesa, lai tas piepildītos, uzņēmumam ir jāmainās, un viens no virzieniem, par kuru mums ir jādomā īpaši, ir ilgtspēja. Sākot no dzelzceļa ietekmes uz klimatu un energoresursu patēriņa, līdz mūsu darbinieku politikai un komunikācijai par ilgtspēju biznesā. Dzelzceļš ir viena no nozarēm, kurai ir tieša ietekme mūsu kopīgajā ceļā uz t.s. klimatneitralitāti. Transporta nozare rada aptuveni ceturto daļu no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām ES, – tas ir nozīmīgs apjoms kopējā bilancē un šis apjoms pēdējo gadu laikā ir palielinājies[1]. Transporta nozarei ir potenciāls kļūt krietni zaļākai, taču tam ir vajadzīgi nozīmīgi un izlēmīgi soļi no valsts puses.
Transporta nozare ir otrs lielākais siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju avots Latvijā (28,5%, 2017.g. dati[2]), un lauvas tiesu (93,6%) no kaitīgajiem izmešiem veido autotransports, kamēr dzelzceļa "devums" ir vien 5,5%. Šo apjomu var vēl samazināt, dzelzceļa līniju elektrifikācijas un infrastruktūras modernizēšanas ceļā. Piemēram, Lielbritānijā dzelzceļš rada tikai 1,4% no transporta sektora emisijām[3], bet Eiropā kopumā dzelzceļš rada vien 0,4% emisiju (autotransports – 71,8%). Tāpēc paralēli rūpēm par novecojušā autoparka atjaunošanu un elektrifikāciju, kas norit diezgan lēni, būtu jādomā par to, kā mudināt cilvēkus izvēlēties braukt ar vilcienu. Kā arī jāmeklē veidi, lai dzelzceļa infrastruktūru varētu vairāk izmantot kravu pārvadājumos (tai skaitā – iekšzemes pārvadājumos).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
