Armands Gūtmanis: Digitālā transformācija – kārtējā mūsu prioritāte  (1)

Pandēmija devusi neatgriezenisku grūdienu digitālajai transformācijai. Māka lietot gan populārākās tiešsaistes platformas kā "Zoom" vai "Teams" un citus jau ikdienišķos digitālos instrumentus ir nepieciešama gandrīz ikvienam. Lai gan ekspertu prognozes svārstās, attālinātā darba priekšrocības tiks novērtētas arī pēc pandēmijas beigām, un attālinātā darba īpatsvars var svārstīties no 30–70%.

Eiropas Savienība ir atvēlējusi finansējumu, lai dažādas Latvijas sabiedrības grupas pilnveidotu savu digitālo prasmju kopumu. Tā, piemēram, jau vairākus gadus pieaugušo izglītības projektā ikviens var papildināt arī savas digitālās prasmes. Nesen noslēdzās sestā pieteikšanās kārta ES fondu pieaugušo izglītības projektā "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide", kas šoreiz bija pilnībā veltīta digitālo prasmju apguvei un aptvēra gan digitālās pamatprasmes, gan padziļinātu augstākā zināšanu līmeņa digitālo prasmju mācības pieaugušajiem 12 kompetencēs. Dažādas digitālās prasmes (populārākās programmas – digitālās prasmes mācību procesa nodrošināšanai, programmēšana un datorizētā grāmatvedība) šīs kārtas ietvaros šobrīd sākuši apgūt gandrīz 14 000 cilvēku. Attālinātās mācības lika pedagogiem un citiem nozares cilvēkiem, kuri ar tehnoloģijām bija pavisam uz "jūs", strauji ielēkt braucošā vilcienā, protams, tas skāra arī citu nozaru cilvēkus.

Uzņēmēji – līdz šim kūtri digitālo tehnoloģiju integrācijā

Digitālās prasmes ir jāpilnveido arī biznesa videi. Šī gada jūlijā valdībā apstiprinātajās Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam norādīts, ka uzņēmēji kopumā ir kūtri digitālo tehnoloģiju integrācijā uzņēmumos. Latvijas komersanti pilnībā neizmanto savu digitālās transformācijas potenciālu, ko apliecina atpalikšana no ES vidējā rādītāja. Latvijas komersanti joprojām nepietiekami izmanto preču un pakalpojumu tiešsaistes pārdošanas potenciālu, mazie un vidējie uzņēmumi e-komercijas aspektā atpaliek no ES vidējā rādītāja. Tikai 11% MVU pārdod preces tiešsaistē, kas ir mazāk par ES vidējo rādītāju – 17,5%. To MVU īpatsvars, kuri veic pārrobežu tirdzniecību, joprojām ir zemāks par ES vidējo rādītāju (tikai 6,6 % no visiem MVU salīdzinājumā ar 8,4 % ES kopumā), un tikai vidēji 5,3 % no MVU apgrozījuma nāk no tiešsaistes segmenta. Komersanti ierobežoti izmanto elektronisko informācijas apmaiņu, mākoņdatošanas pakalpojumus un sociālos plašsaziņas līdzekļus, un tikai 7,7% komersantu izmanto lielos datus.

Digitālo prasmju un rīku integrēšana un sekmīga izmantošana veicina ikviena uzņēmuma produktivitāti un konkurētspēju, tādēļ digitālā transformācija šobrīd kļūst par svarīgu ieroci konkurences cīņā.

Protams, ir arī pozitīvi piemēri, kā metālapstrādes uzņēmums "Peruza", kas pārtapis digitālā uzņēmumā. Šāda tehnoloģijas pielāgošana prasa līderību uzņēmuma vadībā un labu izpratni par to, kā ieņemt rītdienas tirgus nišu.

Pašvaldību reforma veicinās digitālo pāreju

Digitālais izrāviens būtu nepieciešams arī valsts pārvaldes un pašvaldību sektoram. Svarīgi būtu novērst to, ka digitālā pārvaldība līdz šim ir bijusi saskaldīta un decentralizēta, tomēr sekmīgākai resursu apguvei to būtu nepieciešams centralizēt.

Nesen notikusī administratīvi teritoriālā reforma ļaus koncentrēt digitālos risinājumus, kas līdzsvaros atšķirīgās digitālās kompetences. It īpaši, ja drīzumā pieejamie ES Atveseļošanās fonda līdzekļi tiktu konsolidēti izmantoti, lai centralizēti izstrādātu visām pašvaldībām nepieciešamos digitālos produktus.

Daudzas pašvaldības ir ieguldījušas mūsdienīgos digitālos risinājumos, bet daudzas joprojām veic grāmatvedību "ekselī". Tādējādi no pašvaldību apvienošanās un digitālās pārejas ieguvēji būs arī iedzīvotāji, kuriem būs pieejami modernāki un kvalitatīvāki pakalpojumi.

Kā nepieļaut lielo spēlētāju dominanci ļaunprātīgos nolūkos?

Kamēr vieni tikai atsperas un ieskrienas digitālajā pasaulē, citi lauza galvas par to, kā piebremzēt tos, kuri pārāk ieskrējušies. ES institūcijas jau vairākus gadus strādā pie regulējuma, lai izveidotu vienotu digitālo tirgu ES. Šajā sakarā mazāk zināmās digitālās platformas (līdzīgas kā "duckduckgo") ir izvirzījušas prasības ES institūcijām ierobežot "Google" dominanci un monopolstāvokli. Šis būs "ciets rieksts" atbildīgajām institūcijām – kā izvairīties un nepieļaut lielo platformu kā Google dominējošo stāvokli ļaunprātīgos nolūkos, kā veicināt konkurenci un, no vienas puses, veicināt tehnoloģiskās inovācijas un, no otras puses, izslēgt monopolstāvokli un dominēšanu. "Google", "Facebook" un citu globālo platformu ļaunprātīgas dominēšanas risku eksperti ES institūcijās apzinās un jācer, ka ierobežos ES dalībvalstu biznesa interesēs.

Vienlaikus ES notiek darbs pie datu pārvaldības regulējuma, kas paredz, ka visi drīkstēs dalīties ar saviem datiem (gan privātiem, gan biznesa, gan valsts institūciju), taču šis process ir jāregulē. Kurš drīkstēs apkopot svešus datus, kurš regulēs datu apstrādi, kā tos apstrādāt, kurš drīkstēs apstrādāt, kas un kur uzglabāt. Šobrīd vēl nav skaidrs, kāds labums no tā būs maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā, daloties ar saviem datiem, uzņēmums varēs gūt lielāku peļņu. Skaidrs tikai, ka tas būtiski mainīs biznesa vidi.

Kas aizstāvēs indivīda intereses?

Digitālās transformācijas straujie tempi vienlaikus radījuši virkni jautājumu par personu datu drošības pārkāpumiem. Francijā datu aizsardzības inspekcija nupat pieprasījusi, lai Francijas Iekšlietu ministrija uzlabotu datu drošību īpaši tajās datubāzēs, kurās elektroniski apkopoti un glabājas pirkstu nospiedumi, kā arī cita informācija par personu. Datu aizsardzības inspekcija secinājusi, ka ministrija pārkāpj nosacījumus attiecībā uz personu datu drošību.

Savukārt Īrijas datu aizsardzības komisārs pirms dažām dienām piemēroja sodu "Facebook" kompānijas meitas uzņēmumu "Whatsapp" sodu 225 miljonu eiro apmērā par nepietiekamu datu uzraudzību, proti, datu apmaiņa starp "Whatsapp" un mātes uzņēmumu esot nepietiekami transparenta. Interesantākais šajā faktā ir tas, ka citu Eiropas valstu datu drošības uzraugi pārmet Īrijas datu drošības komisāram pārāk kautrīgo attieksmi pret "Facebook", "Whatsapp" un citām digitālajām platformām par pārāk zemu soda naudu pieprasīšanu. Daudzas šīs globālās kompānijas savus uzņēmumus izvietojušas tieši Īrijā zemo nodokļu dēļ šajā valstī. Iespējams, ka datu komisārs neuzdrošinās piemērot augstākus sodus, lai "neaizbaidītu un nesadusmotu" globālās firmas.

Ekspertu viedoklim ir grūti nepiekrist. Daudzos pārkāpumus, kas ir regulāri "gadījušies" digitālajām – "Google", "Facebook", "Tik Tok" - platformām, nevar nepamanīt. Pārkāpumi attiecībā uz "fake news" regulējumu, attiecībā uz datu noplūdi, "Facebook" un "Tik Tok" negatīvo ietekmi uz jauniešiem, bērniem, cenzūru, viedokļu ierobežošanu - šie visi pārkāpumi ne vienreiz vien apspriesti dažādu valstu parlamentos, medijos, ekspertu aprindās un citviet. Līdz ar to acīmredzot jāpiekrīt, ka sodi ir pārāk mazi.

Eiropas Parlamentā jau kādu laiku ir diskusijas par likumdošanu mākslīgā intelekta jautājumos – šobrīd tās saasinājušās tēmā par mākslīgā intelekta pielietojumu video novērošanas sistēmās. Jau pirms gadiem izstrādātas tādas digitālās programmas, kas ļauj atklāt cilvēka vizuālo identitāti publiskajā telpā – speciālas videonovērošanas sistēmas ar mākslīgā intelekta risinājumiem, kas ļauj automātiski atpazīt sejas. Ticami, ka drošībsargājošās iestādes tādas labprāt lietotu, tomēr Rietumeiropas pilsoniskā sabiedrība pret to kategoriski iebilst, norādot, ka mēs tādā veidā nonāksim pie briesmīgajiem totalitāriem režīmiem raksturīgās masveida kontroles un uzraudzības, kas ir pretrunā ar cilvēka brīvību un pamattiesībām ES.

Vācieši grib Digitalizācijas ministru

Nesen noslēdzās Vācijas parlamenta vēlēšanas, kuru kontekstā aktualizējās jautājums par to, ka valstī būtu nepieciešams Digitalizācijas ministra postenis, kuram būtu plašas pilnvaras un iespējas izdarīt straujus lēmumus, jo Vācijai biznesam – kā uzskata digitālo risinājumu asociācija "Bitkom" – draudot atpalikt digitālās transformācijas procesā un zaudēt globālajā konkurencē. Saskaņā ar asociācijas veikto pētījumu Vācijas mazie un vidējie uzņēmumi ir vairāk apdraudēti digitālajā transformācijā, un asociācija aicina valdību stingrāk atbalstīt biznesa straujākas digitālās pārmaiņas. Ja jau Vācijas bizness izjūt nedrošību attiecībā uz straujajām digitālajām pārmaiņām, tad varam pieņemt, ka tas pats attiecas uz Latvijas biznesu, kam arī nepieciešams finanšu atbalsts, lai saglabātu savu konkurētspēju. Par laimi Latvijai ir pieejami ES fondi, kas ir vērsti uz digitālās pārejas veicināšanu. Šo fondu ātra un mērķtiecīga izmantošana palīdzēs biznesam un arī pašvaldībām veikt digitālo pāreju.