Šis laiks ir pagrieziena punkts Eiropas zaļā kursa virzienā, kurā daudz ātrāk attīstīsies atjaunīgo energoresursu saules un vēja parku projekti. Rūpniecības nozaru aktivitāte sasniegusi pirmskrīzes līmeni un veicinājusi energoproduktu pieprasījuma kāpumu ar augšupvērstu cenu tendenci globālajos tirgos.
Eiropas valstu energokompānijas pārskata savu ražošanas portfeļu struktūru, lai samazinātu fosilo energoresursu izmantošanu ražotnēs. To papildus veicina augstās ogļu, dabasgāzes un oglekļa emisijas kvotu cenas. Pirmajā pusgadā dabasgāzes cenas bija gandrīz trīs reizes augstākas nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, savukārt oglekļa emisijas kvotu vidējā cena pieauga par 91%. Ogļu cenu pieaugums sasniedza 64 %. Pieprasījuma kāpums un arī Eiropas zaļā kursa politika un ambiciozie klimata mērķi ietekmējuši CO2 emisijas kvotu cenu, kas jūnija beigās pārsniedza jau 56 EUR/t.
Tas nozīmē, ka arvien pieaugošo elektroenerģijas patēriņu vairs nevarēs nodrošināt ar līdzšinējo energokompāniju ražotņu portfeļu struktūru. Ja līdz šim zaļo projektu attīstīšana noritēja bez ievērojamiem izrāvieniem, tad šī brīža elektroenerģijas tirgus cenu pieaugums būtiski paātrinās saules un vēja parku būvniecību. Prasība pārorientēt savu elektroenerģijas ražošanas struktūru energokompānijām nāks no visām pusēm – bankām, investoriem, citiem sadarbības partneriem, likumdošanas, valsts un arī no sabiedrības kopumā.
Kā piemēru var minēt 2021. gada augusta Spānijas valdības paziņojumu, ka tā plāno atbalstīt 3,3 GW jaunas saules un vēja elektrostaciju būvniecību ar mērķi samazināt elektroenerģijas cenas patērētājiem. Šis solis uzsver atjaunīgās enerģijas konkurētspēju, lai arī ir pieaugusi tādu izejvielu kā tērauda un vara cena, kas ir paaugstinājusi saules paneļu un vēja turbīnu izmaksas. Saskaņā ar "BloombergNEF" pētījumu Spānijā ir lētāk būvēt jaunas saules vai vēja elektrostacijas nekā ekspluatēt esošās stacijas, kurās tiek sadedzināts fosilais kurināmais. Šī atšķirība ir vēl lielāka, salīdzinot ar jaunu fosilo elektroenerģijas ražošanas iekārtu celtniecību. Saskaņā ar BNEF datiem Spānijas elektroenerģijas cenas līdz 2025. gadam samazināsies par aptuveni 58 %, jo atjaunīgās enerģijas stacijas izkonkurēs gāzes ražošanu.
Šobrīd zaļās domāšanas un finanšu sakarība uzņēmumiem arvien vairāk izvirzās priekšplānā, jo lielie investori un bankas savus ieguldījumus saista ar ilgtspēju un daudz plašākiem kritērijiem nekā tikai finanšu stabilitāte. Ar šādiem elektroenerģijas cenu rekordiem atjaunīgo energroresursu projekti, kā saules un vēja parki, sasniedz atdeves rādītājus, kas nepieciešami, lai kompensētu ieguldījuma izmaksas.
Šajā pusgadā var novērot atjaunīgo energoresursu izstrādes samazinājumu Ziemeļvalstu reģionā, kas ir ievērojami mazāks nekā iepriekšējā gadā. Galvenais iemesls ir zemāka izstrāde vēja stacijās mazāk labvēlīgu vēja apstākļu dēļ. Šis samazinājums tiek kompensēts ar elektroenerģijas ražošanu fosilā kurināmā stacijās, izmantojot dabasgāzi un ogles. Šo izejvielu pieprasījums ir augsts ne tikai Eiropā, bet arī Āzijā. Augstas energoproduktu cenas tieši ietekmē enerģijas ražošanas izmaksas, kas savukārt secīgi ietekmē elektroenerģijas cenu kāpumu.
Šogad Eiropas Savienības valstis gatavojas vislielākajam ikgadējam elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumam kopš 2010. gada finanšu krīzes. Pēc klimata un enerģijas portāla "Ember" datiem 2021. gada pirmajā pusē ES valstīs kopumā elektroenerģijas pieprasījums bija par 6% lielāks (+74 TWh) nekā 2020. gada 1. pusgadā, kad Eiropa pārdzīvoja Covid-19 pandēmijas pirmo vilni. Šobrīd patēriņš ir pilnībā vai daļēji sasniedzis (-0,6%) pirmskrīzes (2019. gada pirmā pusgada) līmeni.
Prognozes rāda, ka šajā ziemā saglabāsies augstas elektroenerģijas cenas, tomēr ja rudenī pieaugs vēja staciju izstrāde, uzlabosies hidroloģiskā situācija un mainīsies pieprasījuma raksturs, elektroenerģijas tirgū varēs novērot cenu svārstīgumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
