Āzijas uzņēmējiem Latvija, kā investīciju ieguldīšanas vieta, ir simpātiska, saistoša. Te viņi jūtas drošāk, nekā, piemēram, citās Āzijas valstīs. Esam Eiropas un NATO dalībvalsts, kas šajā sfērā nozīmē daudz.
Saistībā ar 5G interneta ieviešanas veiksmes stāstu Latvijā, mēs varētu attīstīt sauszemes pārvadājumus transporta līdzekļos bez autovadītāja.
Latvijas sliedēm ir potenciāls
Protams, ka pēdējie divi gadi ir pagājuši Covid-19 ietekmē. Taču šajā laikā loģistikas niša ir attīstījusies. Piemēram, sīkpaku piegādei ir parādījies jauns potenciāls, kurš īstajā laikā ir ievirzīts pareizajās sliedēs. Bet, kopumā, runājot par sliežu tēmu – nekas iepriecinošs Latvijai tas nav, jo dzelzceļš – stagnē Latvijā, nav tranzīta kravu uz austrumiem, vāji attīstīts Ziemeļu – Dienvidu virziens. Tas šķiet neloģiski, jo ģeogrāfiski mums ir liels potenciāls, esam uz Eiropas un Āzijas robežas. Veiksmīgi attīstot un veidojot jaunas sadarbības ar tuvajiem vai tālajiem Austrumiem, mūsu valsts ekonomika viennozīmīgi atspertos un izaugsme virzītos tikai uz priekšu. Saprotu, ka vēl šobrīd tas ir ģeopolitisks jautājums, taču gribētos, lai tuvākajā nākotnē tā ir mūsu realitāte.
Robots – kvalitātes zīme
Globāli, kopumā, modernākais virziens šobrīd ir automatizācija un robotizācija. Bet ne Latvijā, mazā tirgus dēļ. Piemēram, Vācijas lielākajās pilsētās, loģistikas noliktavās, strādā roboti, kas palīdz strauji attīstīties un apkalpot klientu īsā laikā. Šis virziens veido biznesa pamatu, kā rezultātā norit ātra klientu apkalpošana – tā ir kvalitātes zīme.
Kopumā, šis ir laiks, kas spiež pārplānot procesus un pielāgot jaunas loģistikas operācijas. Jā, ir labi kvalificētu darbinieku trūkums, mums Latvijā tirgus ir neliels un investīciju ne-racionalitāte, bet vēsture parāda, ka Latvija ir lieliska vieta loģistikas, tranzīta attīstībai pasaules mērogā. Vienkārši, nopietni ir jāsakārto šis virziens, ieguldot lielu un pārdomātu, profesionālu darbu.
Jūras kravas Latvijā krīt, bet Lietuvā pieaug
Salīdzinot jūras pārvadājumus un ostu Latvijā un Lietuvā, tad redzam, ka Rīgas brīvostā kravu apgrozījums 2014 gadā bija 40,9 miljoni tonnu, 2020 gadā 23,7 miljoni tonnu, turpretī Klaipēdā – 36,4 miljoni tonnu 2014 gadā un 47,9 miljoni tonnu 2020. gadā. Tas izskaidrojams ar ģeopolitisko ietekmi.
Ja raugāmies tuvāk reālajai situācijai, tad rezdam, ka Latvijā ir radīti nosacījumi 3PL pakalpojumu sniegšanas uzrāvienam. Tas sevī ierver pievienotās vērtības pakalpojumu plašāku ieviešanu noliktavu darbībā, šķirošanu, marķēšanu, pārkraušanu, cross dockings. Šobrīd noliktavās vissstraujāk attīstās e komercija – sīki pasūtījumi, liels sortiments. Tas veicina ātru preču apriti, kas rada jaunu nišu ar potenciālu: nepieciešamība pēc jauniem tehniskiem risinājumiem.
Lokālais kravu deficīts
Nākotnes prognozes ir labas, jo nozare pieprasa lielāku fleksibilitāti un aviopārvadājumi spēj to nodrošināt.
Kopumā, visā Eiropā avio kravu pārvadājumos vērojams kritums – 24% no 16,32 miljoniem tonnu 2017. gadā uz 12,42 miljoniem tonnu 2020. gadā. Attiecīgi arī avio kravu apgrozījums Rīgā samazinājies no 28 250 tonnam 2018. gadā uz 16 276 tonnām 2020. gadā, kas ir kritums par 43%.
Arī dzelzceļa kravu pārvadājuma apjomā redzam kritumu par 53% no 49 260 tūkstošiem tonnu 2018. gadā uz 23 467 tūkstošiem tonnu 2020. gadā. Protams, ka liela ietekme ir tranzīta kravu neesamība, taču rodas liels jautājums – ko mēs gatavojamies pārkraut "Rail baltica" terminālī Salaspilī, ja jau šobrīd ir tik milzīgs kravu deficīts Latvijā?
Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu statistika norāda, ka 2020. gads, salīdzinot ar 2019. gadu iekšzemes pārvadājumiem ir bijis pozitīvs +18,6%, bet eksporta pārvadājumiem – 11,4%, sauszemes tranzītam – 20,9% un importa pārvadājumiem – 52%.
Stabilitāte novērojama autotransportā ar tendenci apjoma pieaugumam.
Tas ir reāli
Redzu, ka Latvijā ir lieli apgrozāmie finansu līdzekļi un dažādu investīciju piesaistes iespējas, tādēļ ir reāls potenciāls kļūt par paraugu un modernu valsti loģistikas inovācijās. Mēs varam radīt Bezpilota transporta līdzekļus loģistikas piegādēm – kurjerpakalpojumu jomā, kur tieši šobrīd veidojas brīva tirgus niša, jo globālās kompānijas nav gatavas izmainīt kvalitātes mērījumus pievēršoties jaunajām tendencēm.
Loģistika meklē optimizācijas ceļus
Pasaulē šobrīd jaunākās inovācijas loģistikā tiek ieviestas noliktavu piemērošanai e –pārdošanas vajadzībām, tehnisko jauninājumu ieviešanai, ēku sertifikācijai atbilstoši jaunākajām prasībām.Notiek arī automatizācija, konveijeru sistēmu un šķirošanas sistēmu modernizēšana. Taču vislielāko uzmanību izpelnas tieši robotika un mākslīgais intelekts. Tās ir jaunākās tendences, kuras paver citu līmeni un jaunu loģistikas pasaules izveidi, kas palīdz apkalpot ātrāk klientus, sniegt augstāku servisa kvalitāti un savā ziņā arī tērē mazāk resursu, kas palīdz biznesam ilgtermiņā.
Komunikācija ir atslēga
Kopumā, starptautiskais bizness pieprasa loģistikas speciālistus ar augstu izglītības līmeni, kuri ir spējīgi ieviest un lietot IT risinājumus visos līmeņos. Lai kļūtu par veiksmīgu spēlētāju loģistikas sfērā, ir jābūt labām vadītāja un līdera spējām, asam prātam, matemātiskai domāšanai, biznesa loģikai un teicamām komunikācijas iemaņām. Un uzsvēršu par komunikāciju – loģistika ir biznesa sfēra, kurā ikdienā jārisina daudz problēmu un tas, kā īstajā laikā notiks komunikācija ar klientu, izšķir turpmāko sadarbības moduli. Komunikācija ir spēcīgs instruments, kas biznesā ir augstu novērtēts.
Loģistikas studentiem ir gudri jāizvēlas prakses vieta, lai jau no paša sākuma ievirzītu savu profesionālo gaitu pareizajā virzienā. Vislabāko praksi var iegūt strādājot loģistikas uzņēmumos, kuros izmanto jaunākās tehnoloģijas, kuri ir moderni un spēcīgi, attīstīti. Svarīgi ir arī sekot līdzi jaunumiem nozarē, lasīt saistītu literatūru.
Taču, lai ikdienas mazie darbi aizved pie lieliem un skaistiem rezultātiem, iesaku izpildīt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
