Latvijā uzstādītā vēja enerģijas jauda šobrīd ir viszemākā Baltijā – uz 2021. gada sākumu tā sasniedza gandrīz 80MW, kas ir astoņas reizes mazāk nekā Lietuvā, kur vēja enerģijas jauda sasniedz 546MW. Pērn vēja enerģija Lietuvā saražoja 1544 GWh, savukārt Latvijā vien 175 GWh. Lietuvā saražotā vēja enerģija veidoja 14% no visas Lietuvā patērētās enerģijas un lielāko daļu jeb 48% atjaunīgo energoresursu tika saražoti tieši no vēja elektrostacijām.
Tātad, salīdzinot ar kaimiņvalsti, Latvija ne tuvu neizmanto savu potenciālu vēja enerģijas jomā, kas šobrīd, diferencējot saražotās elektroenerģijas avotus, spētu sniegt tiešu atbildi pieaugošajām elektroenerģijas cenām. Par vēja staciju labvēlīgo ietekmi uz elektroenerģijas cenām jau varam pārliecināties AS "Augstsprieguma tīkls" datos par septembri, kad pie lielākas vēja enerģijas izstrādes elektroenerģijas cenas samazinājās līdz pat 30%. Turklāt tas ir pie apstākļiem, kad viss vēja potenciāls Latvijā ne tuvu nav izmantots, tāpēc jo vairāk nav skaidrs, kāpēc vērojama tik liela pretestība vēja parku aktīvākai ienākšanai Latvijas tirgū.
Jāsaprot, ka vēja enerģija ir viena no visstraujāk augošajām atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām un tās izmantošana visā pasaulē pieaug daļēji arī tāpēc, ka samazinās tās izmaksas. Kā norāda Starptautiskā Atjaunojamās enerģijas aģentūra IRENA, vēja elektroenerģijas izmaksas ir samazinājušās līdz ļoti zemam līmenim, kas spēj konkurēt ar konvencionālajām ogļu un gāzēs elektrostacijām1.
Galvenais uzdevums – likumdošanas sakārtošana!
Atbildība par vēja enerģijas projektu lēno attīstību Latvijā ir jāuzņemas valdībai, jo tieši normatīvo aktu nesakārtotība ir iemesls, kāpēc pēdējo gadu laikā nav izdevies attīstīt vēja parku projektus Latvijā. Diemžēl nepamatotas iebildes un lēmumu pieņēmēju kavēšanās nav tikai mūsu industrijas izaicinājums un arī citās jomās valsts savas smagnējās sadarbības dēļ zaudē investīcijas. Savā praksē diemžēl redzam, ka Latvijā ir iespējama situācija, kad teritoriālais plānojums vēja parku būvēt atļauj, projekta sabiedriskā apspriešana noritējusi sekmīgi, Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojums dod "zaļo gaismu" tā būvniecībai, bet pašvaldība atsaka.
Rezultāts – nepiedodami lēns temps vēja enerģijas ieviešanai valstī, kam pamatā ir spēkā esošo normatīvo aktu nesakārtotība, kas būtiski ietekmē vēja parku attīstību. Nenoliegšu, ka savu negatīvo artavu dod sabiedrībā esošie stereotipi par vēja elektrostacijām. No vienas puses vēlamies lielāku enerģētisko neatkarību, lētāku elektroenerģiju, bet no otras puses turpinām atbalstīt "viensētnieka filozofiju", pretojoties zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, pakļaujoties panikas sēšanai. Ja nemazināsim elektroenerģijas cenas, visa eksportējošā ekonomika zaudēs konkurētspēju dārgo energoresursu dēļ. Savukārt sekmējot lētās vēja enerģijas ienākšana ekonomikā varam panākt pretējo efektu – tas veicinās valsts pievilcību enerģētiski ietilpīgajām nozarēm, piemēram, ražotājiem.
Sabiedrības izglītošanā ir svarīgs valsts atbalsts
Atskatoties vēsturē, sabiedrības neticība progresam, nav nekas jauns – arī radio ienākšana tika pavadīta ar mītu, ka radioviļņi ietekmēs laikapstākļus, un tas šobrīd izraisa smaidu. Tāpat identiska situācija vērojama mobilo sakaru un telekomunikācijas industrijā, kur katra jaunā "G" tehnoloģija, par spīti tam, ka jau šobrīd ir mums līdzās un nāk no vecākas paaudzes telefonsakaru bāzes stacijām, monitora, radio, tiek uztverta pārspīlēti negatīvi. Esmu pārliecināties, ka iedzīvotāji ir jāiedrošina ne tikai no zinātnieku un ekspertu puses, bet arī valdības, skaidri pasakot, kuras ir drošas un atbalstāmas tehnoloģijas. Arī vēja enerģija ir ieguvums, nevis drauds, un viens no liekākajiem ieguvumiem ir enerģijas tirgus stabilizēšana un pozitīva ietekme uz kopējo elektroenerģijas tirgu, potenciāli samazinot elektrības cenu.
Pēdējais vilciens?
Šobrīd straujo energoresursu kāpumu izjūt ikviens Latvijas iedzīvotājs, tāpēc šis ir pēdējais vilciens, kurš, lai arī aizgājis, ir jāaptur. Ir jāizšķiras, vai ilgtermiņā vēlamies dārgu vai lētu elektroenerģiju. Ja nesāksim dažādot elektroenerģijas ieguves avotus, ieviešot vēja enerģiju, kas pašlaik ir lētākais avots, gaidīt ievērojamu elektroenerģijas cenu lejupslīdi nevaram.
Šī elektroenerģijas krīze visbeidzot liek apzināties, ka jautājums, ko ilgtermiņā varam darīt savādāk, lai mazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem, ir nevis iedomas, bet akūta nepieciešamība. Aizstājot dārgos fosilās enerģijas avotus ar vēja enerģiju, elektrības cenas ilgtermiņā neizbēgami kristos.
Gadiem pie mums ir notikušas diskusijas par nepieciešamību ieguldīt investīcijas elektroenerģijas ražošanā ar mērķi diferencēt elektrības ražošanas avotus. Tomēr atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju ieviešana, kas ir lielākā alternatīva konvencionālajiem resursiem, nenotiek tādā tempā, kādu to pieprasa tirgus situācija un kādu to izgaismo šā brīža energoresursu krīze. Un ne tikai – tik pat nepiedodami lēnā tempā attīstām savu unikālo "know how" jauno tehnoloģiju virzienā, lai mēs kļūtu par valsti, kas ražo pasaulei, nevis otrādi. Piemēram, vēl pirms dažiem gadiem plaši izskanēja iecere šeit uz vietas attīstīt savas H2 lokomotīves, kas tā arī palika koncepta līmenī. Ļoti ceru, ka valstiski nekļūsim par konceptvalsti, bet gan nebaidīsimies būt inovāciju celmlauži – skatoties perspektīvā, saliekot zemo enerģijas patēriņu, vēja potenciālu un tā radītos pīķus, valsts līmeņa pievēršanās H2 tehnoloģiju attīstīšanā un ieviešanā liktos organiska un pašsaprotama.
1 https://www.irena.org/publications/2021/Jun/Renewable-Power-Costs-in-2020
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
