Delfi foto misc. - 80378
Foto: Publicitātes foto
Jau vairāku gadu garumā vēja parku attīstība Latvijā tiek bremzēta. Galvenie iemesli – pakļaušanās lokālpolitiskam spiedienam valsts reģionos un nesakārtotā likumdošana. Diemžēl jāatzīst, ka mūsu valstī jebkādi procesi, kas tieši saistīti ar ekonomisko augšupeju un kam vienlaikus nepieciešama sabiedrības izglītošana, kā arī konkrēta un operatīva rīcība, tiek virzīti nepiedodami kūtri. Rezultāts – starp trīs Baltijas valstīm Latvija ekonomiskās augšupejas ziņā kūļājas pašā aizmugurē.

Latvijā uzstādītā vēja enerģijas jauda šobrīd ir viszemākā Baltijā – uz 2021. gada sākumu tā sasniedza gandrīz 80MW, kas ir astoņas reizes mazāk nekā Lietuvā, kur vēja enerģijas jauda sasniedz 546MW. Pērn vēja enerģija Lietuvā saražoja 1544 GWh, savukārt Latvijā vien 175 GWh. Lietuvā saražotā vēja enerģija veidoja 14% no visas Lietuvā patērētās enerģijas un lielāko daļu jeb 48% atjaunīgo energoresursu tika saražoti tieši no vēja elektrostacijām.

Tātad, salīdzinot ar kaimiņvalsti, Latvija ne tuvu neizmanto savu potenciālu vēja enerģijas jomā, kas šobrīd, diferencējot saražotās elektroenerģijas avotus, spētu sniegt tiešu atbildi pieaugošajām elektroenerģijas cenām. Par vēja staciju labvēlīgo ietekmi uz elektroenerģijas cenām jau varam pārliecināties AS "Augstsprieguma tīkls" datos par septembri, kad pie lielākas vēja enerģijas izstrādes elektroenerģijas cenas samazinājās līdz pat 30%. Turklāt tas ir pie apstākļiem, kad viss vēja potenciāls Latvijā ne tuvu nav izmantots, tāpēc jo vairāk nav skaidrs, kāpēc vērojama tik liela pretestība vēja parku aktīvākai ienākšanai Latvijas tirgū.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!