Edijs Vesperis: Saules enerģiju Latvijā varam izmantot daudz vairāk  (6)

Piekritīsiet, ka Latvijas enerģētiku vēsturiski neveidoja, izdarot emocionālus pirkumus veikalos. Arī šodien Eiropas zaļā kursa ietvaros joprojām vajag ļoti labus visu līmeņu speciālistus, kuri "zina drēbi", rezultātus, kas būtu jāsasniedz, pārzina mūsu stiprās puses, arī neveiksmes un trūkumus. Ir labi jāorientējas vadošajās tehnoloģijās un to ilgtspējīgas pielietošanas iespējās energosistēmā, kas sniedz labu energoapgādes drošumu, energoefektivitātes un atjaunīgo energoresursu (AER) risinājumu maksimālu izmantošanu. Ir skaidri jāzina, kas ir veidojis un kādam vajadzētu būt tehniski un ekonomiski pamatotam ēku un transporta enerģijas patēriņam mūsu mainīgajos klimatiskajos apstākļos, kādi katrā vietā ir pieejamie AER, to sezonalitāte un pieejamās tehnoloģijas, ko varam atļauties un kas mums var dot visvairāk. Par visu šo ir jābūt pieejamai labai informācijai gan kopumā, gan arī detalizēti, lai mēs labāk varētu vadīt kāda atsevišķa uzņēmuma, mājsaimniecības vai pat nacionālās enerģētikas attīstības gaitu.

Īsumā var raksturot, ka vidēji viens Latvijas mājoklis ir 70,6 m² platībā un tajā dzīvo 2,3 personas. 2019. gadā šāds "vidējais mājoklis" kopumā patērēja 16,7 MWh energoresursu, tai skaitā 2 MWh elektrības, kas lielākoties bijuši AER. Vairāk nekā ¾ galapatēriņa izmantots apkurei, karstajam ūdenim, sadzīves elektroierīcēm un apgaismei. Piemēram, ja šāda mājsaimniecība Latvijā uzstāda saules baterijas (3 kWp), tā saulainajā laikā var saģenerēt aptuveni 3 MWh zaļās elektroenerģijas gadā. Šāds apjoms varētu nosegt tās elektroenerģijas patēriņu, vai, piemēram, elektroautomobiļa baterijas uzlādes 15 000 km nobraukumam. Patiesībā energoapgādē viss nav tik vienkārši, un pētnieki tikai meklē labākos risinājumus, kā panākt, lai iedzīvotāji izvēlētos un vislabāk izmantotu pieejamās tehnoloģijas. 2020. gada vidū Latvijā no kopumā 825,4 tūkstošiem mājsaimniecību vairāk nekā vienam tūkstotim jau ir saules baterijas un kolektori. Komercsektorā ir vairāki arī lielas uzstādītās jaudas projekti, bet trūkst informācijas par visām efektīvām tehnoloģijām, piemēram, par siltumsūkņu pielietošanu Latvijas energoapgādē.