Jau šonedēļ Ministru kabinets pieņems galīgos lēmumus par epidemioloģiskās drošības prasībām no 15. novembra. Lēmumi vistiešākajā veidā skars arī Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgo nozari – tirdzniecību. Tāpēc, kamēr vēl nav par vēlu, gribu mudināt valdības pārstāvjus pieņemt datos, nevis pieņēmumos un mītos balstītus lēmumus. Savukārt tirdzniecības nozares dalībniekus – gan lielākus, gan mazākus – aicinu būt patiesi sociāli atbildīgiem, ar savu piemēru rādot, ka jau normālā drošās iepirkšanās realitāte var būt tikai "zaļajā režīmā", jo tikai tā ilgtermiņā var izdzīvot gan bizness, gan, pats galvenais, tā klienti – mēs, cilvēki.
Kas jādara, lai "zaļais režīms" tirdzniecības nozarē būtu patiešām jēgpilns? Tas ir jāpiemēro visām septiņām nedēļas dienām bez izņēmumiem. Tādējādi tiks panākts balanss pašreizējās realitātes "šopinga trīsvienības" ietvaros. Tiks ievērotas gan vakcinēto patērētāju, kas nu jau ir vairākumā (gandrīz 56% Latvijas iedzīvotāju), vēlmes un intereses, gan uzņēmēju vajadzības, kas pandēmijas ietekmē diemžēl nonākušas otrajā prioritāšu plānā. Vienlaikus ir ticība, ka šāda pieeja nāktu par labu arī epidemioloģiskās situācijas normalizēšanai Latvijā, kas šobrīd ir ārpus jebkādas kritikas un veselā saprāta – lai arī vakcinācija jau ilgstoši ir pieejama ikvienam iedzīvotājam bez maksas, tomēr slimnīcas ir pārpildītas ar Covid-19 pacientiem, kas lielākoties nav līdz galam vai vispār vakcinējušies, citas valstis sūta mums medicīniskās palīdzības kravas, bet tik un tā Latvija ir līderis statistikā pēc mirstības no koronavīrusa.
Galvenais pamatojums, kāpēc tirdzniecībai, bet jo īpaši lielajiem tirdzniecības centriem, ir jāļauj strādāt zaļajā režīmā septiņas dienas nedēļā – atšķirībā no pirmspandēmijas ēras, tagad pircēju plūsma veikalos ir identiska katru dienu. Proti – cilvēki lielajos centros vienlīdz bieži iepērkas kā pirmdienās un trešdienās, tā arī piektdienās, sestdienās un svētdienās. Identisku ainu redzam arī "Domina Shopping" plūsmas skaitītāju atskaitēs, kā arī, pēc mums pieejamās informācijas, arī citos lielajos tirdzniecības centros situācija ir līdzvērtīga. Tamdēļ šobrīd valdībai liegt iepirkšanās centriem strādāt brīvdienās, aizbildinoties ar pieņēmumu, ka šajās dienās cilvēki tur dodas "dzīvesstila meklējumos" vai ar mērķi izklaidēties, būtu aplami, jo apmeklētāju plūsmas dati rāda pretējo, kā arī izklaide joprojām ir aizliegta ar likumu.
Ne mazāk svarīgi ieguvumi vairumam iedzīvotāju, ja lielveikali zaļajā režīmā varēs strādātu katru dienu – pircēju plūsma mēreni izlīdzināsies visas nedēļas ietvaros, uz ielām pie veikaliem neveidosies pārāk lielas rindas un katrs iepirksies sev ērtākā laikā. Visbeidzot – šāds modelis ļaus tirdzniecības centru nomniekiem pilnā apmērā nodarbināt savu personālu, pārdevējus.
Bet kādi ir riski, ja tomēr tirdzniecības centriem tiks atņemta iespēja zaļajā režīmā strādāt arī sestdienās un svētdienās? Lūdzu nenovērtēt par zemu – tās nav "tikai" divas brīvdienas! Tās ir divas pilnvērtīgas dienas jeb gandrīz 30% no nedēļas, ar kurām rēķinās ikkatrs no mums – gan privātpersonas, kurām darbadienas viņu aizņemtības vai citu iemeslu dēļ neder nepieciešamo pirkumu veikšanai, gan uzņēmēji, kuri grib šajā laikā nodrošināt ne vien savu pakalpojumu pieejamību klientiem, bet arī darbu darbiniekiem.
Taču, ja tirdzniecības centriem tiks uzlikts embrago pilnvērtīgam darbam brīvdienās pēc zaļā režīma principiem, lēmuma pieņēmējiem jeb valdībai jābūt gataviem sastapties gan ar virkni negatīvām sekām, gan arī jāgatavojas papildu atbalsta sniegšanai uzņēmējiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
