Šā brīža elektrības cenu situācija Baltijā skaidri iezīmē uz fosilajiem energoresursiem balstītas enerģētikas nozares negatīvos riskus. Analizējot dažādu enerģijas ražošanas veidu izmaksas, vienīgais straujais izmaksu kāpums šobrīd ir tieši ar fosilajiem resursiem darbināmajām spēkstacijām. To ražošanas izmaksas ir pieaugušas vairāk nekā trīs reizes no vidēji 45 Eur/MWh pērn uz 145 Eur/MWh šobrīd. To nosaka augstās CO2 kvotu cenas, kuras pēdējo 12 mēnešu laikā ir kāpušas no 25 uz 60 eiro par tonnu, un arī iepriekš nepieredzēts dabasgāzes cenu kāpums. Tajā pašā laikā no ūdens, vēja un saules ražotā enerģija joprojām ir pati lētākā, un tās izmaksas nepārsniedz 20 Eur/MWh. Vienkārši mums tās ir pārāk maz. Attiecīgi, ja mums būtu vairāk šo resursu, tad arī tirgū nebūtu tāda cenu šoka.
Tās ir sekas tam, ka "zaļie" energoresursi mūsu reģionā līdz šim ir bijuši drīzāk piedeva kopējā elektroenerģijas ražošanā, pamatā balstoties uz fosilo kurināmo. Lai vairotu jaunas un lētākas elektroenerģijas ražošanas kapacitāti, kura nav atkarīga no citu resursu vai CO2 cenu svārstībām, kā arī ģeopolitiskiem lēmumiem, mums būs strauji jāmaina fokuss uz to, ka pamata enerģijas ražošanu nodrošina atjaunīgie resursi. Savukārt fosilās spēkstacijas uzņemas rezerves lomu brīžiem, kad ūdens, vēja vai saules ir par maz un pietiekamā apjomā tiek attīstītas elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas. Turklāt, balstot savu enerģētiku uz jaunām atjaunīgo energoresursu jaudām, tiktu mazināts ne tikai cenu kāpuma risks, bet arī stiprināta Latvijas enerģētiskā neatkarība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
