Neraugoties uz neziņas pilno pandēmijas laiku, būvniecības apjomi Latvijā bijuši salīdzinoši maz skarti. 2020. gadā kopējie būvniecības apjomi pieauga par 3%, bet 2021. gada pirmajā pusgadā bijis neliels kritums 1,5% apmērā, ko galvenokārt ietekmēja nelabvēlīgie apstākļi celtniecībai gada sākumā. Investoru nākotnes plāni rāda augošu būvniecības apjomu, taču to īstenošanu koriģēs negaidītais un krasais pieaugums būvniecības izmaksās.
Dzīvokļu un privātmāju segments Latvijā ir pārsteidzoši aktīvs. Iemesli tam ir līdzīgi kā citviet pasaulē – cilvēki vairāk laika pavada mājās un izmanto attālinātā darba iespējas, tāpēc izjūt nepieciešamību pēc papildu telpas, kā arī izmanto iespēju dzīvot tālāk no darbavietas, izvēloties sev tīkamāku dzīves vidi. Iedzīvotāju vēlme iegādāties vai būvēt jaunu mājokli ir augusi, neraugoties uz pieaugušo nenoteiktību un ienākumu samazināšanos atsevišķās nozarēs.
Covid-19 krīzes laikā darbinieki ar augstāku kvalifikāciju un labāku atalgojumu izrādījās pasargātāki pret ienākumu kritumu, jo kvalificētu darbinieku pieejamība ir zema. Līdz ar to pirktspēja saglabājās tiem, kuri jau pirms krīzes varēja atļauties jaunu mājokli – viņu uzkrājumi pat pieauga, samazinoties ceļošanas un izklaides pasākumu tēriņiem. Savukārt tiem, kuru rocība jau pirms krīzes bija mazāka, tā pēdējā pusotra gada laikā pasliktinājās vēl vairāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
