E-komercijas izaugsme īsā laika posmā ir piedzīvojusi strauju lēcienu, un eksperti lēš, ka iepirkšanās tiešsaistē arvien turpinās pieaugt. Jau šobrīd e-komercija veido 10% mazumtirdzniecības Latvijā, un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam e-komercija veidos pusi no visas mazumtirdzniecības pasaulē. No vienas puses nenoliedzami iepirkšanās tiešsaistē sniedz daudz priekšrocību, bet no otras – aktualizē jautājumu, cik lielā mērā pircēju ērtības ietekmē vidi un ko uzņēmēji var darīt, lai to mazinātu.
Par to aizdomājos nesen, kad saņēmu kārtējo pirkumu no interneta veikala. Pirkums bija salīdzinoši neliels, bet iesaiņots par to krietni lielākā iepakojumā, brīvās vietas aizpildot ar kartona atgriezumiem, plēvi un citiem "labumiem". Protams, tas viss aizsargā pirkumu no potenciāliem bojājumiem un es, kā atbildīgs pircējs, varu to pēcāk sašķirot un nodot atkārtotai pārstrādei vai radoši izmantot savā mājsaimniecībā, bet reizē arvien vairāk liek uzdot jautājumu par lietderīgu resursu izmantošanu. Cik daudz koku tiek nocirsts un cik daudz ūdens tiek iztērēts visā pasaulē, katru dienu iepakojot un transportējot miljoniem sūtījumu? Tiek lēsts, ka tikai ASV vien aptuveni trešdaļu atkritumu šobrīd veido interneta veikalos pasūtīto preču iepakojums. Kā nodrošināt, lai e-komercija, kurā iesaistītas uzņēmumu ķēdes un apjomīgi resursi, attīstītos ilgtspējīgi, ne tikai apmierinot pircēju gaidas, bet arī aktīvi risinot ar preču piegādi saistītus vides izaicinājumus?
Meklēt alternatīvas un kompensēt radīto kaitējumu