Māris Gruzniņš: Cenu pieaugums – realitāte, no kuras neizbēgt  (2)

Uzņēmuma pamatdarbība ir saistīta ar ražošanu, kurā īpaši jūt elektrības sadārdzinājumu. Taču tā ir tikai viena ar ražošanu saistītā pieaugošā izdevumu pozīcija. Dažādu ārējo apstākļu ietekmē dārgāki kļūs arī loģistikas pakalpojumi un transporta pārvadājumi. Jau šobrīd redzam, ka tas nākotnē būs izaicinājums lieliem un maziem uzņēmumiem, kuru ikdiena cieši saistīta ar izejvielu un preču transportēšanu un pakalpojumu nodrošināšanu. Tāpat kā saslimstot cilvēks grib zināt, kas ir izraisījis veselības problēmas, mēs, gluži kā daudzi citi, cenšamies izprast sadārdzinājuma veidošanās iemeslus. Viens no tiem nepārprotami ir pieaugošās degvielas cenas, kuru kāpumu pamanījis teju ikviens, kurš izmanto motorizētos pārvietošanās līdzekļus – vai tā būtu automašīna, vai autobuss. Tāpat kopējā inflācija skar tādus būtiskus segmentus kā rezerves daļas, eļļas materiālus, riepas un citas detaļas. Taču ir arī virkne mazāk redzamu sadārdzinājuma cēloņu, kurus, iespējams, ikdienā pirmajā acu uzmetienā pamanīt nevar.

Būtisks aspekts, ar ko šogad saskaramies un kas būs aktuāls arī nākamgad, ir milzīgais pieprasījums pēc transporta un loģistikas pakalpojumiem, kas šobrīd novērojams nozarē, un kā zināms, ja pieprasījums ir liels, bet piedāvājums – ierobežots, pakalpojumu cenas aug. Transporta pārvadājumu kompānijām šobrīd darba ir pietiekami daudz, un nevar teikt, ka nākotnē tā kļūs mazāk. Nākamajos gados Latvijā paredzēts īstenot vairākus ambiciozus būvniecības projektus, tajā skaitā "Rail Baltica", līdz ar to piegādes kļūst apjomīgākas, biežākas un prasa no pārvadātājiem vairāk resursu, samazinot pakalpojumu pieejamību. Šī situācija aktualizē vēl vienu izaicinājumu – cilvēkresursu trūkumu nozarē.

Lai gan loģistikas uzņēmumi cenšas rūpēties par konkurētspējīgu atalgojumu autovadītājiem, skaidrs, ka inflācijas ietekmē dzīves dārdzība palielinās, un cilvēki to jūt: pieaugot izdevumiem, ienākumi mazinās, un profesionāli šoferi, kuri apzinās sava darba vērtību, daudz rūpīgāk nekā agrāk izvērtē darba apstākļus un iespējas nopelnīt. Autovadītāju darba tirgus Eiropā ir atvērts, un nereti kvalificētam šoferim ir izdevīgāk aizlidot uz Angliju (kur nozarē vērojams autovadītāju deficīts), divas nedēļas tur pastrādāt, tad divas nedēļas mājās atpūsties un nopelnīt to pašu, ko strādājot visu mēnesi Latvijā.

Kā transporta un loģistikas uzņēmumu pakalpojumu lietotājs novērojām arī, ka Covid-19 pandēmija mainījusi sauszemes un cita veida kravu pārvadājumu apjomu attiecību. Pandēmijas sākumā saruka avioreisu skaits, savukārt lielāku slodzi izjuta sauszemes un jūras transports. "Schwenk Latvija" izvēle vairāk izmantot dzelzceļa pakalpojumus ir saistīta ar kravas plūsmu specifiku un iespēju samazināt savu ietekmi uz vidi, bet jūras pārvadājumiem izmantojam īpašus tankerus sausajām beramkravām, tāpēc tiešā veidā iepriekšminētās izmaiņas mūs neskāra. Toties Ziemeļvalstu kolēģi, kuri importē balto cementu no Spānijas, bija spiesti atteikties no konteineru piegādēm, jo trīskāršais cenu pieaugums padarīja produktu konkurēt nespējīgu.

Lūkojoties nākotnē, jāteic, ka tā būs bagāta ar dažnedažādiem izaicinājumiem ikvienam uzņēmumam. Pieaugošās resursu cenas, darbaspēka trūkums saistītajās nozarēs un globālo organizāciju nospraustie ilgtspējas mērķi, kas ietekmē ikvienu ražotāju, liks ne tikai savilkt jostas un rast jaunus risinājumus, bet arī neizbēgami celt cenas. Neatkarīgi no produkta vai pakalpojuma veida arī galalietotājiem diemžēl jārēķinās, ka dzīve kļūs dārgāka. Tajā pašā laikā jāatceras, ka ekonomika nav lineāra – valsts kopējo labklājību vistiešākajā veidā balsta nauda, ko nopelna un nodokļos samaksā uzņēmumi, un tas nozīmē, ka daļa izdotās naudas dienas beigās atgriežas pie mums pašiem, tikai citā formā. Tiesa, vai tas kalpo kā mierinājums mirklī, kad par ierastiem pakalpojumiem vai precēm jāmaksā vairāk – tas ir cits jautājums.