Zeltā ieguldītais naudas apjoms kopš pandēmijas sākuma Latvijā ir palielinājies par 116%. Neliela izmēra zelta produkti kļuvuši par acīmredzamu konkurentu banku piedāvātajiem uzkrājošajiem vai noguldījuma produktiem. Pieprasītākie produkti pandēmijas laikā bijuši ieguldījuma zelta stieņi svarā no 1 līdz 31 gramam.
Pieprasījuma pieaugums zeltam tiek skaidrots ar arvien lielāku fizisko aktīvu popularitāti. Cilvēki aktīvāk iegulda tajā, kas ir taustāms – zelts, nekustamais īpašums. Tāpat pieprasījumu ietekmē Latvijas iedzīvotāju vēlme saglabāt savu uzkrājumu vērtību, tādējādi izvairoties no būtiskas inflācijas ietekmes.
Tāpat novērota aktīvāka zelta iegādes darījumu veikšana attālināti. Šādi darījumi šogad tika veikti trīsreiz biežāk nekā pērn. Faktiski katrs otrais zelta iegādes darījums šogad tiek veikts attālināti, izmantojot zelta piegādi fiziski.
Pandēmija ir kļuvusi par atskaites punktu izteiktai iedzīvotāju interesei par investīciju zeltu. Arvien biežāk dzirdam, ka iedzīvotāji izvēlas zeltu, lai daļu no uzkrājumiem glabātu, neizmantojot savas bankas pakalpojumus, taču arī naudas glabāšana "zeķē" rada risku strauji pieaugošās inflācijas dēļ. Vēsturiski pierādījies, ka hiperinflācijas periodos zelts vienmēr ir kalpojis kā sava veida nodrošinājums pret naudas vērtības kritumu.
Pasaules Zelta padomes (World Gold Council) nesenajā pētījumā noskaidrots, ka zelta iekļaušana investīciju portfelī (uzkrājumos, ieguldījumos) 10% apmērā pēdējo 20 gadu laikā ļāvusi palielināt portfeļa ienesīgumu.
Līdz šim Latvijas iedzīvotāji ik gadu ir iegādājušies vismaz 0,5 tonnas zelta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
