Bezdarbs daudzās valstīs jau ir nokrities tuvu pirmspandēmijas līmenim. Tikmēr strauji pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir grūtības pieņemt darbā darbiniekus. Daļēji tas ir tāpēc, ka darbaspēka piedāvājumu samazinājuši dažādi faktori, daži no tiem ir īslaicīgi. ASV un Apvienotajā Karalistē atalgojuma kāpums jau ir paātrinājies, savukārt eirozonā vai Ziemeļvalstu reģionā tik skaidru tendenci saskatīt nevar. Darbaspēka trūkums ASV, iespējams, mazināsies, kad sadzīve normalizēsies un stimuli strādāt atkal kļūs spēcīgāki.
Kad pandēmijas krīze bija visdziļākā, ekonomisti prognozēja, ka paies ilgs laiks, līdz mēs atgriezīsimies pie normālas jaudas noslodzes ekonomikā. Šāds viedoklis lielā mērā izrietēja no centrālo banku signāliem, ka monetārās politikas normalizācija ir tālu nākotnē. Negaidīti straujā pieprasījuma atjaunošanās ir likusi uzlabot prognozes. Tomēr šobrīd ir saasinājušās dažāda veida piedāvājuma puses problēmas, kuru ilgums būs izšķirošs ekonomikas atveseļošanās gaitai.
Faktiskais bezdarba līmenis šobrīd ir salīdzinoši tuvu situācijai pandēmijas sākumā. Eirozonā septembrī bezdarbs bija tieši tādā līmenī kā 2019. gada beigās. ASV tas ir tikai par 1 procentpunktu augstāks nekā pirms pandēmijas. Lai arī bezdarbs ir krities, lai atgrieztu nodarbināto cilvēku skaitu pirmspandēmijas līmenī, ir ļoti tāls ceļš ejams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
