Eiropas Zaļā kursa ietvaros Latvijai jāizpilda nopietnas saistības, lai transporta nozarē panāktu siltumnīcefekta gāzu samazinājumu. Kā redzams CSDD datubāzē, tad šobrīd Latvijā kopumā ir reģistrēti 982 tūkstoši transportlīdzekļu no kuriem 1965 ir darbināmi ar elektromotoru, sastādot tikai 0,2% no kopējā skaita. Parādoties pirmajiem elektroauto Latvijā, to popularitātes pieaugums sākotnēji bija visai gauss, bet šobrīd arvien skaļāk izskan prognozes par to, ka elektroauto kļūs par mūsu ikdienu.
Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam plāna projektā Latvijas transporta nozarei, kas ir viens no galvenajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas avotiem jau 2023. gadā emisiju apjoms ir jāsamazina par 18%, salīdzinot ar 2018. gadu, bet 2027. gadā – par 23%. Kā liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) datu apkopojums, lielākais emisiju avots transporta sektorā ir autotransports, kas 2019. gadā veidoja 95% no transporta sektora emisijām. Elektroauto ir ātrākais veids kā panākt emisiju samazinājumu nozarē, taču sabiedrībā joprojām ir aktuāls mīts par to, ka tie nav videi draudzīgāki par automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem bateriju utilizēšanas dēļ.
Elektrisko automobiļu ekoloģiskās pēdas izmēru galvenokārt nosaka nevis tas, kur un kā tiek utilizētas elektroauto baterijas, bet kā tiek ražota elektrība, ar kuru transportlīdzeklis tiek lādēts ikdienā. Lai arī elektroauto akumulatoru pārstrāde ir pirmsākumos, lielie auto koncerni izstrādā sistēmas, lai litija jonu baterijas pārstrādātu un lietotu atkārtoti. Tāpēc bažām, ka tās tiks noglabātas poligonos nav pamata. Svarīgāks ir aspekts, kā akumulatori tiek lādēti. Ja elektroenerģija, kuru izmanto tos lādējot, tiek ražota no atjaunīgiem enerģijas avotiem, negatīva ietekme uz vidi, braucot ar šādu auto, ir minimāla. Elektriskie automobiļi nerada ne izmešus, ne troksni. Tādējādi tie sniedz būtisku ieguldījumu, lai uzlabotos dzīves kvalitāte un elpotais gaiss būtu tīrāks.