Eiropas Zaļā kursa ietvaros Latvijai jāizpilda nopietnas saistības, lai transporta nozarē panāktu siltumnīcefekta gāzu samazinājumu. Kā redzams CSDD datubāzē, tad šobrīd Latvijā kopumā ir reģistrēti 982 tūkstoši transportlīdzekļu no kuriem 1965 ir darbināmi ar elektromotoru, sastādot tikai 0,2% no kopējā skaita. Parādoties pirmajiem elektroauto Latvijā, to popularitātes pieaugums sākotnēji bija visai gauss, bet šobrīd arvien skaļāk izskan prognozes par to, ka elektroauto kļūs par mūsu ikdienu.
Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam plāna projektā Latvijas transporta nozarei, kas ir viens no galvenajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas avotiem jau 2023. gadā emisiju apjoms ir jāsamazina par 18%, salīdzinot ar 2018. gadu, bet 2027. gadā – par 23%. Kā liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) datu apkopojums, lielākais emisiju avots transporta sektorā ir autotransports, kas 2019. gadā veidoja 95% no transporta sektora emisijām. Elektroauto ir ātrākais veids kā panākt emisiju samazinājumu nozarē, taču sabiedrībā joprojām ir aktuāls mīts par to, ka tie nav videi draudzīgāki par automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem bateriju utilizēšanas dēļ.
Elektrisko automobiļu ekoloģiskās pēdas izmēru galvenokārt nosaka nevis tas, kur un kā tiek utilizētas elektroauto baterijas, bet kā tiek ražota elektrība, ar kuru transportlīdzeklis tiek lādēts ikdienā. Lai arī elektroauto akumulatoru pārstrāde ir pirmsākumos, lielie auto koncerni izstrādā sistēmas, lai litija jonu baterijas pārstrādātu un lietotu atkārtoti. Tāpēc bažām, ka tās tiks noglabātas poligonos nav pamata. Svarīgāks ir aspekts, kā akumulatori tiek lādēti. Ja elektroenerģija, kuru izmanto tos lādējot, tiek ražota no atjaunīgiem enerģijas avotiem, negatīva ietekme uz vidi, braucot ar šādu auto, ir minimāla. Elektriskie automobiļi nerada ne izmešus, ne troksni. Tādējādi tie sniedz būtisku ieguldījumu, lai uzlabotos dzīves kvalitāte un elpotais gaiss būtu tīrāks.
Kādēļ elektrotransporta attīstība ir tik būtiska?
Eiropas Savienība uzstādījusi mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti jeb samazināt CO2 izmešu daudzumu līdz nullei.
Lielai daļai sabiedrības jau ir saprotams, ka CO2 izmešu samazināšana ir klimata pārmaiņu ierobežošanas atslēga. Lielākie SEG avoti Latvijā ir enerģētika un transports, līdz ar to izaicinājumi emisiju samazināšanā paredzami tieši šajos sektoros. Ja runājam par transporta nozari, tad lielākais SEG avots ir tieši autotransports, kas 2019. gadā veidoja 95% no transporta sektora emisijām.
Elektrifikācija ir ātrākais, lētākais un videi draudzīgākais risinājums, kā Latvijā sasniegt oglekļa neitrālu ekonomisko modeli: "Jau šobrīd tirgū ir pieejami vienkārši un ērti elektroauto uzlādes risinājumi, kurus var uzstādīt mājās, darbavietā vai arī jebkurā sabiedriskā vietā. Turklāt kā mājsaimniecībām, tā uzņēmumiem ir iespēja iegādāties "zaļo elektroenerģiju" parastās elektroenerģijas vietā. Tas nozīmē, ka piesārņojošie enerģijas avoti, piemēram, degviela vai gāze, tiek aizstāti ar atjaunīgo elektroenerģiju.
Atjaunīgā elektroenerģija ir atslēga, lai padarītu elektromobiļus zaļus
Atvērtā elektroenerģijas tirgū ikviens iedzīvotājs var izvēlēties iegādāties elektroenerģiju, kas ražota no 100% atjaunīgiem enerģijas avotiem, tādejādi samazinot CO2 nospiedumu. Veicot uzlādi ar šādu elektroenerģiju un braucot ar elektroauto, gaisu, ko elpojam ikdienā, tiešā veidā varam padarīt tīrāku, jo izplūdes gāzu emisijas būtiski ietekmē gaisa kvalitāti pilsētu teritorijās. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem redzams, ka katru gadu gaisa piesārņojums veicina gandrīz 4,2 miljonus nopietnu saslimstības gadījumu. Ja pasaules lielpilsētu ielās tiktu izmantoti galvenokārt elektromobiļi, šis skaits, iespējams, būtu vairākas reizes mazāks.
Ieguvumi ikdienā lietojot elektroauto
Braucot ar elektroauto, ir vairāki ieguvumi. Pirmkārt, par to nav jāmaksā ceļa nodoklis, kā arī tā pirmreizējā reģistrācija CSDD ir bez maksas. Veicot transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati, ir jāsedz tikai administratīvās izmaksas, un ar to drīkst braukt pa sabiedriskā transporta joslu, kā arī bez maksas novietot lielāko pilsētu stāvvietās. Tāpat arī no 2022. gadā Latvijā jauna elektroauto iegādei valsts plāno sniegt atbalstu 4500 eiro apmērā, bet 2250 eiro liels atbalsts paredzēts pērkot lietotu elektroautomašīnu.
Attīstoties tehnoloģijām, nākotnē elektroauto ir potenciāls pildīt arī elektroenerģijas tīkla balansēšanu – vajadzīgajā brīdī baterijās uzkrāto elektroenerģiju atdodot atpakaļ tīklā, par to saņemot samaksu. Viedā elektrotransporta izmantošanas ietekme būs tīrāks pilsētas gaiss un arī mazāki rēķini par automašīnas uzturēšanu, kā arī ikdienas izmaksām. Sabiedrībai kopumā tas nozīmē dabisku un ērtu, bet būtisku virzību uz oglekļa neitralitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
