Ilgtspējīgai kreditēšanai 2022. gadā pieejami vairāk nekā 4,5 miljardi eiro  (3)

Uz nākamo gadu lūkojamies ar piesardzīgu optimismu un sagaidām iekšzemes kopprodukta izaugsmi 4-5% apmērā. Izaicinājumi 2022. gadā būs inflācija, pieprasījums pēc darbiniekiem un ar to saistītais darba algas pieaugums, būvniecības nozares ierobežotās jaudas un potenciālais tālākais cenu kāpums, kā arī spēcīgs ārējais pieprasījums rūpniecībā.

Finanšu nozare vēlētos redzēt vairāk Latvijas uzņēmumu ar lielākām ambīcijām un gatavību veikt mērķtiecīgākas investīcijas ilgtspējīgas izaugsmes sekmēšanā. Finanšu nozares rīcībā ir vairāk nekā 4,5 miljardi eiro, kurus tā 2022. gadā būtu gatava novirzīt kreditēšanai un līdz ar to arī Latvijas ekonomikas attīstībai. Tas ir nozīmīgs resurss, kas ir jāizmanto pēc iespējas efektīvāk, veicot arī ilgtspējīgas investīcijas. Jebkuram uzņēmumam, kas vēlas saņemt finansējumu savai darbībai un attīstībai, iekļaujoties arī klimata pārmaiņu un ilgtspējas tendencēs, ir jāapzinās, ka bankas tuvākajos gados arvien vairāk interesēsies par uzņēmuma pašradīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, tā cēloņiem, uzņēmuma ieguldījumu plānu emisiju mazināšanai, optimizējot transporta risinājumus, atbilstoši veidojot produktus, ieviešot aprites ekonomikas principus savā darbībā u.tml. Patlaban uzņēmumu, kas šādu informāciju spēj iesniegt, skaits nav liels, bet tas pieaug. Finanšu nozare vēlas būt spēcīgs atbalsta plecs uzņēmējiem - palīdzēt pārmaiņu procesā un iedrošināt saskatīt izaugsmes iespējas ilgtspējā. Klimata pārmaiņu mazināšanas vajadzība un ar to saistītās pārvaldības un sociālās pārmaiņas sniedz jaunas iespējas ilgtspējīgu finanšu un pārvaldības risinājumu radīšanā.

Finanšu nozare regulāri ar pētījumu palīdzību seko līdzi uzņēmēju noskaņojumam un viņu viedoklim par pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. 2021. gada kopējās tendences rāda, ka ievērojama daļa lielo un vidējo uzņēmumu vērtē savu darbību kā stabilu. Neskatoties uz banku finansējuma pieejamību un pašu uzņēmumu labvēlīgo finansiālo stāvokli, ir uzņēmēji, kas vēl nesteidz veikt investīcijas, ņemot vērā lielo nenoteiktību. Lielākas šaubas novērojamas tieši mazo uzņēmēju segmentā, kuri nereti atsakās no investīciju lēmumiem, vadoties no aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē. Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar Lursoft ir veikusi ikgadējo uzņēmumu finanšu veselības stāvokļa analīzi. Tā liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā par 15% (no 61 000 līdz 52 000) ir samazinājies to uzņēmumu skaits, kas darbojas ar zaudējumiem. 81% uzņēmumu, kuri darbojas ar zaudējumiem, apgrozījums ir mazāks par 50 000 eiro.

Uzņēmumu īpatsvars ar pozitīvu pašu kapitālu pieaug - no 58% 2017. gadā līdz 63% 2020. gadā. Uzņēmumu, kuru pašu kapitāla īpatsvars no kopējiem aktīviem pārsniedz 30% ir pieaugošs, pēdējo trīs gadu laikā tas ir palielinājies par 27%. Tāpat pakāpeniski samazinās uzņēmumu skaits, kuru saimniecisko darbību aptur VID. 90% gadījumu lēmums pieņemts par uzņēmumiem ar apgrozījumu zem 50 000 EUR. Šīs pozitīvās tendences liecina, ka kredītspējīgu uzņēmumu loks aizvien paplašinās.

Kopumā tautsaimniecībā ir vērojamas atveseļošanās pazīmes. Daudzi uzņēmumi, t.sk. ražošanas sektorā, ir pārstrukturizējuši savu darbību, atraduši jaunas nišas, palielina eksporta apjomu un attīstās. Redzam apgrozījuma pieaugumu tirdzniecības nozarē un e-komercijā. Tāpat arī lauksaimniecības nozares uzņēmumu darbība pandēmijas laikā ir bijusi stabila un 2022. gadā tiem ir paredzama izaugsme, ko sekmēs arī tieši nozarei specifisko atbalsta instrumentu ieviešana.

Privātpersonu segmentā pieaug pieprasījums un, attiecīgi, hipotekārās kreditēšanas apjoms gan mājokļu iegādei, gan remontam. Tāpat vērojama strauja mājokļu kredītu atmaksa jeb dzēšana pirms kredīta atmaksas termiņa beigām. Tā rezultātā kopējo izsniegto kredītu apjoms strauji nepalielinās, jo jauno darījumu apjoms būtiski nepārsniedz klientu atmaksāto kredītu apmēru.

Tāpat Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozari ir pilnveidojusi valsts budžeta finansētu programmu lielo investīciju projektu, kur izmaksas sasniedz vismaz 10 miljonus eiro, atbalstam, ko 2022. gada pirmajā pusē ieviesīs "Altum" sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un bankām. Sagaidāms, ka šī programma stimulēs apjomīgas investīcijas, veicinot eksportu, ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, kā arī tautsaimniecības izaugsmi kopumā.

Jāapzinās, ka tuvākajos gados lielu pienesumu tautsaimniecības attīstībā nodrošinās ES finansējuma pieejamība. Atveseļošanās fonda ietvaros uzņēmējiem projektu īstenošanai būs pieejamas divas atbalsta programmas, kuru kopējais finansējums sasniedz 125,7 milj. eiro, kam papildus tiks piešķirts gan banku, gan "Altum" finansējums. Programmu ietvaros pieejamie līdzekļi sadarbībā ar bankām būs pieejami jau 2022. gadā ar mērķi veicināt uzņēmumu digitālo transformāciju, produktivitātes celšanu, kā arī klimata neitralitātes un energoefektivitātes uzlabošanai. Šīs programmas ietver granta elementu, un to virsmērķis ir pievērst uzņēmumus jaunām tehnoloģijām, vienkāršot, automatizēt un kāpināt ražošanas produktivitāti, tādejādi veicinot Latvijas uzņēmēju konkurētspēju pasaules arēnā. Ieguldījumi projektos jāveic līdz 2026. gadam. Jāuzsver, ka jau šobrīd "Altum" nodrošina "zaļo naudu" - energoefektivitātes aizdevumus.