Mentālā veselība ir kļuvusi par "new black" jeb modes vārdu. Visās līderības, personāla vadības, pat tehnoloģiju konferencēs tiek uzsvērts, cik svarīgi darba devējiem ir rūpēties par savu darbinieku emocionālo labsajūtu. Tomēr, ja esam godīgi, tad bieži vien aiz saukļiem tādas īstas darbības nemaz neseko. Pasaules uzņēmumi jau divus gadus pārdzīvo Covid-19 pandēmijas atstātās sekas uz darbaspēku, un līdz šim pieredzētais mudina domāt, ka 2022. gadā piedzīvosim īstu darbaspēka noturēšanas pandēmiju.
Pētījumu Latvijā trūkst, taču ASV izpētītais par mentālo veselību darbā vēsta, ka 76% pilnas slodzes strādājošu šī gada laikā piedzīvojuši mentālās veselības sarežģījumus. Visbiežākie simptomi ir izdegšana, depresija un trauksme, ar ko darbinieki dažkārt sirgst pat ilgāk kā gadu. Un te jau līdz ar to vairs nav runa tikai par īslaicīgu produktivitātes kritumu. Vadītājiem darbinieku vāja mentālā veselība nozīmē papildu izmaksas saistībā ar darba kavēšanu, papildu slodzi citiem darbiniekiem, aizvietojot saslimušos, zemu kopējo darbaspēka noskaņojumu un galu galā cieš gan uzņēmuma finanšu rādītāji, gan reputācija.
Jau šobrīd darbinieki visā pasaulē izvēlas tās darba vietas un vadītājus, kas reāli iegulda savos darbiniekos un to veselībā, un pamet tās organizācijas, kas to nedara. Jau pieminētajā pētījumā noskaidrots, ka pērn puse (50 %) aptaujāto ir aizgājuši no darba, lai pasargātu vai uzlabotu savu emocionālo labsajūtu. Turklāt šis skaitlis pieaug jaunāko darbinieku vidū jeb līdz 81% talantu Gen Z paaudzē. Acīmredzami, ka tie uzņēmumi, kuri tagad nesāks rīkoties, jau pavisam drīz piedzīvos darbinieku aiziešanas vilni. ASV ekonomisti šo krīzi jau nosaukuši par Lielo atkāpšanos (The Great Resignation) – augustā darbu brīvprātīgi atstāja 4,3 miljoni jeb 2,9% no visiem ASV strādājošajiem, turklāt nozarēs, kuru darbību vistiešāk ietekmē Covid-19 ierobežojumi, šis rādītājs ir vēl lielāks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!