Vita Zariņa: Stagnācijas budžets, kas ne ar ko īpašu neizceļas  (2)

Nenoliedzami, ir vairāki pozitīvi aspekti un arī deficīta apjoms nav traģisks, tomēr arī izaugsme, lai arī saukļos ļoti skaista, realitātē ir minimāla.

Izceļot pozitīvos aspektus, noteikti vēlos pieminēt papildu līdzekļus mediķi un pedagogu algām, kā arī aizsardzībai. Lai gan izaugsme ir salīdzinoši minimāla – ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam plānots novirzīt papildus 40,6 miljonus eiro, bet pedagogu darba samaksas pieaugumam paredzēti 15,2 miljoni eiro – tas tomēr ir solis pareizajā virzienā. Patīkama ziņa arī pensionāriem, proti, jaunais budžets paredz, ka 2022. gadā tiks paaugstināts pensionāra neapliekamais minimums (pašreiz 330 eiro mēnesī). No 1. janvāra pusgadu tas būs 350 eiro mēnesī, bet no 1. jūlija līdz 31. decembrim – 500 eiro mēnesī. Neraugoties uz to, ka uzskatu – pensijas vispār nebūtu jāapliek nodokļiem, vienlaikus apzinos, ka šāda prakse ir daudzās Eiropas Savienības valstīs, tāpēc neapliekamā minimuma paaugstināšana ir vērtējama pozitīvi.

Runājot par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, jāpiezīmē, ka tas varētu būt piemērots risinājums ne tikai pensionāriem, bet arī strādājošajiem. Lai gan diskusijas bija garas un plašas, minimālā alga tomēr netika paaugstināta, un Latvijā šis slieksnis joprojām ir zemākais no visām Baltijas valstīm. 2021. gadā minimālā alga Latvijā (bruto) ir 500 eiro, kamēr Lietuvā – 642, bet Igaunijā – 584. Turklāt Lietuvā no nākamā gada šis slieksnis būs 730 eiro, bet Igaunijā – 654 eiro.

Iespējams, viens no risinājumiem Latvijā varētu būt neapliekamā minimuma paaugstināšana – no nākamā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums būs 350 eiro mēnesī, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī.

Uzmanības vērts ir arī vidējās algas jautājums – saskaņā ar Labklājības ministrijas pausto informāciju 2021. gadā vidējā alga valstī ir 1143 eiro. Manuprāt, ja šodien tiktu veikta plaša iedzīvotāju aptauja, aptuveni 90% atbildētu, ka šādu summu nesaņem. Protams, liela nozīme ir tam, kam šo jautājumu uzdotu, tomēr, manuprāt, šādu rādītāju veido mazs procents cilvēku, kuri saņem ļoti augstus atalgojumus, un liela daļa, kas saņem līdz 1 000 eiro. Patiesos algu apjomus objektīvi neļauj izvērtēt arī ēnu ekonomika. Jāpiezīmē, ka arī atvieglojumi par apgādājamiem īsti nedarbojas kā atbalsts mazajām algām, kā tiek pausts, jo pie neatliekamā minimuma 350 eiro apmērā un 250 eiro atvieglojuma par katru apgādājamo situācija, ja alga ir 500 eiro, paustā teorija neatbilst realitātei.

Viena no tēzēm, kas tiek uzsvērta 2022. gada budžeta kontekstā, ir tas, ka darba devējiem samazināsies izdevumi par slimojošajiem darbiniekiem, jo būs jāapmaksā mazāks darbinieka slimošanas dienu skaits. Bet realitātē runa ir par deviņām dienām līdzšinējo desmit dienu vietā (pašreiz un vēl līdz šī gada 31. decembrim darba devēja pienākums ir maksāt slimības naudu par darbinieka pirmo desmit dienu slimības periodu – A lapu).

2022. gada budžetu raksturo daudz lozungu, bet mazāk reālu izmaiņu. Viens no šādiem punktiem ir papildu atbalsts ekonomikas veicināšanai, kas ietver, piemēram, četrus miljonus eiro Inovāciju fondam. Manuprāt, virknē gadījumu daudz lielāks atbalsts uzņēmējiem būtu nevis summu palielināšana, bet atvieglotāki un mazāk birokrātiski nosacījumi, lai pretendētu uz šo finansējumu.

Ieguldījumiem nav jāsekmē pabalstu kultūra, bet jāļauj uzņēmējiem pelnīt un radīt aizvien jaunas darbavietas, lai līdzekļi caur nodokļiem atkal atgrieztos valsts kasē. Šeit gan jāpatur prātā Valsts kontroles ziņojumi par līdzekļu izšķērdēšanu vairāku miljonu apmērā nemotivē uzņēmējus būt atbildīgākiem nodokļu maksātājiem.

Lai gada noslēgums un arī 2022. gada budžeta jautājums tomēr rezultētos uz pozitīvas nots, vēlos piebilst, ka sagaidītais pievienotās vērtības nodokļa samazinājums grāmatām un periodikai no 12% līdz 5% ir ļoti vērtīgs. Tas vienlaikus palīdzēs gan nozares uzņēmējiem, gan visiem grāmatu cienītājiem.