Rodika Prohorova: Elektroenerģijas cenu rekordu gads  (1)

Elektroenerģijas cenu kāpums 2021. gadā ir novērojams ne tikai Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, bet arī citās Eiropas valstīs. Kopš 2010. gada augstākā "Nord Pool spot" mēneša vidējā elektroenerģijas cena tika novērota šī gada septembrī 86,01 EUR/MWh, turklāt novembrī vidējā mēneša elektroenerģijas cena atkāroti pieauga līdz 84,05 EUR/MWh. Tomēr cenu kāpumu var redzēt arī decembrī, sasniedzot arvien jaunus cenu "griestus", tām pieaugot līdz pat divām reizēm.

Novembrī arī Eiropas valstu elektroenerģijas krīzes sekas var redzēt rekord cenu līmeņos, kādi iepriekš nebija pieredzēti. Piemēram, Polijā novembra vidējā elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržā bija 109,82 EUR/MWh, kas ir visaugstākā cena, kopš Polija pievienojusies "Nord Pool" biržai šī gada februārī. Novembrī vēsturiski augstākās elektroenerģijas cenas bija Vācijā — 176,15 EUR/MWh, Nīderlandē — 186,25 EUR/MWh, un Francijā — 217,06 EUR/MWh. Lielbritānijā augstākā mēneša cena bija septembrī — 220,94 EUR/MWh, tomēr jau novembrī tā bija 218,29 EUR/MWh, atkal pietuvojoties rekordaugstai atzīmei. Decembrī šīs cenas turpina kāpt tādā pašā tempā.

Savukārt Baltijā kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas augstākā vidējā elektroenerģijas cena novērota šī gada novembrī, kur Latvijā tā sasniedza 125,39 EUR/MWh, Lietuvā — 127,82 EUR/MWh, savukārt Igaunijā 116,78 EUR/MWh. Novembra beigās, iestājoties vēsākiem laikapstākļiem, pieaugot pieprasījumam, elektroenerģijas cenas, kas jau bija augstā līmenī, joprojām turpināja kāpt. Ja vērtē šī gada vidējās nedēļas cenas, tad jāsaka, kopš gada sākuma Baltijas valstīs tās pieauga 4 reizes, kur vienoti elektroenerģijas cenas bija 39,54 EUR/MWh, un novembra pēdējā nedēļā vidēji 157,06 EUR/MWh. Tajā pašā laikā "Nord Pool" sistēmas cena kāpa, kāpums pat 5 reizes no 24,50 EUR/MWh līdz 122,93 EUR/MWh novembra beigās, turklāt decembrī elektroenerģijas cenas vēl turpināja savu kāpumu.

Ziemas sākums elektroenerģijas cenām ir bijis pilns ar izaicinājumiem. Gaisa temperatūra reģionā bija zem normas, tādēļ reģionā strauji kāpa elektroenerģijas pieprasījums, vienlaikus novērota vēja izstrādes nepietiekamība, kā arī rekordaugstas dabasgāzes, ogļu un emisiju kvotu cenas. Visi minētie procesi izraisa elektroenerģijas ražošanas izmaksu sadārdzinājumu. Šobrīd laikapstākļi spēlēs būtisku lomu elektroenerģijas patēriņā, un tas ietekmēs pieprasījumu.

Šajos apstākļos arī energoresursu cenu tālāka attīstība būs atkarīga no tā, cik liels būs sagaidāmais energoresursu pieprasījuma pieaugums un cik stabilas būs tās piegādes, kā arī elektroenerģijas ražošanas pieejamās jaudas ne tikai Baltijā un Ziemeļvalstīs, bet arī visā Eiropā.

Jau šobrīd var redzēt, ka Eiropas elektroenerģijas cenas decembrī turpina kāpt. Tuvāko nedēļu laikapstākļi, Francijas atomelektrostaciju darbība, Krievijas ikdienas gāzes piegādes un Ķīnas ogļu politika noteiks, vai cenas nākotnē turpinās kāpt vēl augstāk.