Egils Einārs Jurševics
Foto: Publicitātes foto
2021. gads noteikti būs pagājis Covid-19 zīmē ne tikai veselības, bet arī teju visās citās nozarēs. Vēl jo vairāk – tas ietekmējis ikvienu no mums. Tomēr tas nav vienīgais, kas noticis veselības aprūpē. 2020. gadā tika ieviests jauns kompensējamo zāļu izsniegšanā princips, kas palielina pacientu iespējas iegādāties medikamentus. Neskatoties uz šo uzlabojumu, valsts piešķirtais finansējums kompensējamiem medikamentiem joprojām ir nepietiekams. Mūsu valsts tēriņi veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju ir ceturtie zemākie Eiropas Savienībā (ES). Diemžēl tas ir daļējs iemesls Latvijas iedzīvotāju augstajai mirstībai no Covid-19.

Farmācijas nozarē noteikti jāatzīmē, ka Latvija ir īstenojusi pasākumus patentbrīvo zāļu lietošanas veicināšanai. Latvijā medikamentiem no valsts puses tiek atvēlētas relatīvi nelielas summas, savukārt paši iedzīvotāji tiem tērē daudz privāto līdzekļu. Daudziem, īpaši grupām ar zemiem ienākumiem, tas rada finansiālus šķēršļus zāļu pieejamībai. 2020. gadā tika ieviests jauns kompensējamo zāļu izsniegšanā princips – ārsts receptē raksta nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, bet medikamentu grupas vispārīgo nosaukumu, un aptiekā farmaceits izsniedz lētāko medikamentu no šīs grupas. Ja pacients vēlas citu analogu, tad jāmaksā pilna maksa. Te gan jāpiebilst, ka ir būtisks izņēmums – ja ārsts konstatē, ka pacienta ārstēšanas procesā labāka rezultāta sasniegšanai būtu nepieciešams cits, analogs medikaments, tad šāda iespēja ir. Ārsts drīkst izrakstīt receptē pacientam piemērotākās zāles ar to oriģinālo nosaukumu, pamatojot to ar ierakstu pacienta ambulatorā kartē. Šādi gadījumi gan ir visai reti, jo ārsti izmanto šo iespēju tikai aptuveni 10% gadījumos, pat ja noteikumos noteiktais ierobežojums ir 30%. Kārtība, kas nosaka lētāko zāļu izsniegšanu aptiekā valsts apmaksāto zāļu daļā, nav unikāla tikai Latvijai. Eiropas Savienībā (ES) šāda kārtība ir daudzās valstīs, piemēram, Vācijā, Somijā, Nīderlandē, Dānijā, Zviedrijā, arī kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā, kā arī vēl citās ES dalībvalstīs. Turklāt Latvijas pāreju uz jauno kārtību atzinīgi novērtē arī Pasaules Veselības organizācija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Tas, ka tikai 10% gadījumu lētākās zāles tiek aizvietotas ar citām, analoģiskām, norāda, ka, neskatoties uz diskusijām par šo sistēmu tās ieviešanas un norises laikā, sistēma nerada problēmas pacientam, un iebildumi vairāk saistīti ar iesaistīto pušu komerciāliem apsvērumiem. Ir jāsaprot, ka ne jau zāļu izskats – krāsa, forma, iepakojums – bet gan aktīvā viela ir tā, kas dod iespēju sasniegt vēlamo rezultātu ārstēšanas procesā. Tieši šī aktīvā viela visos grupas medikamentos ir līdzvērtīga. Turklāt patentbrīvie medikamenti tiek pārbaudīti, un nekvalitatīvu zāļu nokļūšana apritē ir praktiski neiespējama. Te gan noteikti būtu jāvērš uzmanība uz to, ka zāles ir jāiegādājas tikai aptiekās, jo tikai tā var garantēt, ka zāles būs kvalitatīvas un nebūs viltotas. Diemžēl zāļu "melnais tirgus" joprojām eksistē.

Gada laikā pacienti ietaupījuši 12 miljonus eiro

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!