Rūpes par darbiniekiem ļauj samazināt darbinieku plūsmu, tādējādi samazinot administratīvas izmaksas; jaunāks autoparks ļauj ne tikai samazināt CO2 izmešus, bet arī degvielas patēriņu; lielākā uzmanība produktu kvalitātei ļauj paaugstināt klientu lojalitāti un audzēt apgrozījumu, uzlabojot uzņēmuma reputāciju. Šīs un tamlīdzīgas iniciatīvas var pieskaitīt pie ilgtspējīgu principu ievērošanas, kas pozitīvi ietekmē ne tikai sabiedrību, uzņēmuma īpašniekus un vidi, bet arī paša uzņēmuma darbības efektivitāti. Bet kas notiek pie mums, vai uzņēmumi ievieš ilgtspējības principus tikai tāpēc, ka sajūt noteikto spiedienu no globālām tendencēm un akcionāriem vai tāpēc, ka tas reāli uzlabo uzņēmuma darbības rādītājus - to noskaidrojām pētījuma ietvaros, aptaujājot Latvijas uzņēmumus.
Ilgtspējas loma korporatīvajā pasaulē kļuvusi par vienu no pēdējo gadu nozīmīgākajām tendencēm, jo no uzņēmumiem visā pasaulē tiek sagaidīta plašāka informācijas atklāšana un lielāka atbildība vides, sociālo un pārvaldības (ESG jeb Enviornmental Social Governance) jautājumu jomā. Galvenokārt, motivāciju uzņēmumiem šajā jautājumā rada pieaugošās regulatoru prasības, kā arī investoru un finansētāju vēlme arvien vairāk ieguldīt tieši tajos uzņēmumos, kas domā un rīkojas ilgtspējas virzienā. Ne velti saskaņā ar "Morningstar" datiem ESG fondi 2020. gadā piesaistīja 51,1 miljardu ASV dolāru jaunu investoru naudas līdzekļu, kas ir vēsturisks rekords un vairāk nekā divas reizes pārsniedz iepriekšējā gada rādītājus1. Bet arī paši uzņēmumi paliek arvien vairāk motivēti ieviest ilgtspējas principus uzņēmumu ikdienas darbībā, par ko liecina uzņēmumu vadītāju atzinumi, arī mūsu pētījuma ietvaros.
Uzņēmumi, kas darbojas tādās jaunās tirgus ekonomikas valstīs kā Latvija, nav izņēmums. Vairāki pētījumi pēdējā laikā ir norādījuši uz pieaugošu ESG apziņu uzņēmumu un finansētāju lokā Baltijas valstīs un Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā kopumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
