Elektrības un degvielas cenu straujais kāpums ir nepatīkams pārsteigums teju katrā mājsaimniecībā. Tāpat arī mazumtirdzniecības uzņēmumiem ir jāpielāgojas izmaiņām ekonomikā, jo straujais cenu kāpums ietekmē pārtikas un citu preču cenas, uzliekot vēl lielāku slogu kā pircēja makam, tā arī mazumtirgotājam, kam vēl papildus jānodrošina uzņēmuma konkurētspēja tirgū.
Tehnoloģijas nevar palīdzēt samazināt komunālo maksājumu tarifus, bet tās var palīdzēt samazināt to patēriņu. Pārāk lieli preču uzkrājumi noliktavā, vai tieši pretēji – preču trūkums, var radīt zaudējumus uzņēmumam. Pirmajā scenārijā tiek patērēti noliktavas vietas resursi, vēlāk preces pārdodot ar lielāku atlaidi, bet otrā – noliktavas stāv tukšas un patērē vērtīgos elektroresursus. Veiksmīgas veikala preču aprites nodrošināšanas pamatā ir tirdzniecības pārvaldības sistēmas ieviešana, kas veic objektīvu datu analīzi un spēj prognozēt, kuras preces varētu trūkt un kurām atkārtots pasūtījums nav nepieciešams. Tā preču piegādes tiks plānotas efektīvāk, netērējot lieki vērtīgos resursus un nepārslogojot noliktavas kapacitāti.
Tas pats attiecas arī uz pirkumu piegādēm, kas iegādāti interneta veikalos. Daudzas platformas šobrīd piedāvā piegādi teju nākamajā dienā pēc pasūtījuma veikšanas, taču šāda veida resursu izšķērdība var ilgtermiņā neatmaksāties. Pasūtījumu piegāžu plānošana lielākos blokos var palīdzēt ilgtermiņā ietaupīt degvielas un cilvēku resursu izmaksas.
Pašapkalpošanās iepirkšanās jaunā līmenī
Straujais pieprasījuma kāpums tiešsaistē pēc dažādām precēm vairo vajadzību pēc papildspēkiem, kas spētu sakomplektēt pasūtījumus un apkalpot klientus. Lai pēc iespējas ātrāk papildinātu preces plauktos vai nomainītu cenu zīmes, arī fiziskajos veikalos ir nepieciešams darbinieku resurss, kam papildu iepriekš minētajām darbībām ir nepieciešams laiks arī klientu apkalpošanai.
Pie tādas slodzes, kādu mazumtirdzniecības veikali piedzīvo šobrīd, liekas neapdomīgi izmantot darbinieku laiku cenu zīmju maiņai, kad viņi varētu veikt nozīmīgākus pienākumus veikala prioritāri svarīgākajos punktos. Daudzi veikali jau šogad ir ieviesuši elektroniskās cenu zīmes, kas automātiski veic izmaiņas visā veikalā, tādējādi arī samazinot iespējamas kļūdas, mainot tās manuāli. Viena elektroniskā cenu zīme katru reizi var ietaupīt līdz pat divām minūtēm darbinieka laika, un saskaņā ar tirgus izpētes uzņēmuma "Nielsen" datiem vismaz 40% no visām veikala cenu zīmēm tiek nomainītas katru nedēļu.
Vēl viens veids, kā risināt darbinieku trūkumu, ir pašapkalpošanās sistēmu ieviešana. Pašapkalpošanās kases un pašskenēšanas ierīces, kas jau ir pieejamas vairākos veikalos Latvijā, ir pierādījušas, ka pircēji labprāt paši veic pirkuma iegādi no preču komplektēšanas līdz apmaksas brīdim. Novērojot šo tehnoloģiju popularitāti, ir tikai laika jautājums, kad arī Latvijā varētu tik ieviesti pašapkalpošanās veikali jeb veikali bez neviena kasiera. Tāpat popularitāti varētu gūt "tumšie veikali", kuros pircēja veiktais pasūtījums tiek sakomplektēts noliktavā, izsniedzot gala rezultātu pie kases. Pēc līdzīga principa jau darbojas vairāki restorāni Latvijā, kas piedāvā ēdienus tikai līdzņemšanai.
Q-komercijas uzplaukums
Saskaņā ar "Gemius" aptaujas datiem, šī gada februārī pirkumus internetā ir veikuši par astoņiem procentpunktiem vairāk respondentu nekā gadu iepriekš, kas norāda uz e-komercijas uzplaukumu Latvijas teritorijā. Pandēmijas veicinātie ierobežojumi bieži vien bija iemesls, lai izvairītos no drūzmēšanās veikalos un apgūtu interneta veikalu plašās iespējas.
E-komercija jau ir kļuvusi par plaši zināmu un apspriestu tematu un teju katrs uzņēmums meklē iespējas, kā attīstīt arī savu tirdzniecības platformu. Taču pirkumiem internetā kļūstot arvien populārākiem, ir izveidojies pavisam jauns komercijas atzars – q-komercija jeb ekspress komercija (Quick-commerce), kas piedāvā pirkumu piegādi vismaz 15 minūšu laikā. Šāds pakalpojums ir kļuvis iespējams pateicoties dažādu kurjerpakalpojumu attīstībai. Turklāt, ja mazumtirgotāji spētu apvienoties, lai izmantotu vienu piegādes punktu, piemēram, ēdināšanas zona ar nelielu pasūtījumu savākšanas kiosku, tad ekspress komercija spētu zelt vēl lielākos tempos," skaidro U. Začs.
Ekspress komercijas attīstības nolūkos lielu popularitāti 2022. gadā varētu gūt pārtikas automāti, kas pielāgoti savākšanas punktu vajadzībām. Tāpat arī mājražotāju uzņēmumi vai zemnieku saimniecības var izmantot šāda veida piegādes risinājumu, lai piegādātu produktus attālākos reģionos, kur standarta kurjerpakalpojumi varētu izmaksāt dārgāk nekā lielajās Latvijas pilsētās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
