Delfi foto misc. - 70393
Foto: Publicitātes foto

Iepriekšējais gads pasaules sākotnējo publisko piedāvājumu (Initial Public Offering (IPO)) bija labākais pēdējo divdesmit gadu laikā pēc darījumu skaita un piesaistīto investīciju apjoma – pērn notika 2388 IPO darījumi, kas ir par 64% vairāk kā gadu iepriekš, piesaistot kopumā 453 miljardus ASV dolāru, kas ir par 67% vairāk kā 2020. gadā.

Tirgu izaugsme 2021. gadā balstījās uz vairākām pozitīvām tendencēm vienlaicīgi, proti, gada sākumā valdošo optimismu par ekonomiku atgūšanos pēc 2020. gada dziļās pandēmijas krīzes papildināja vakcīnu straujā ieviešana un ievērojama brīvu līdzekļu pieejamība finanšu tirgos, ko stiprināja plašās valdību atbalsta programmas. Turklāt, IPO tirgu sentimentu veicināja arī akciju ieguldīšanas popularitātes pieaugums ikdienas privāto investoru lokā, tirgū ienākot dažādām viegli pārvaldāmām investīciju aplikācijām un platformām.

Pēc IPO darījumu skaita aktīvākā birža pasaulē 2021. gadā bija "Nasdaq", kas ar 308 darījumiem apsteidza Šanhajas (SSE/STAR) biržu ar tās 243 darījumiem. Jāatzīmē, ka Šanhajas birža 2020. gadā bija populārākā IPO darījumiem pasaulē, bet pērn "Nasdaq" ir būtiski audzējusi darījumu apjomu. Darījumu investīciju apjoma ziņā pagājušajā gadā tirgū vadošās bija "Nasdaq" un Ņujorkas "NYSE" biržas, kas kopā piesaistīja aptuveni trešo daļu visu pasaules IPO ieguldījumu.

ASV lielākais IPO darījums pērn bija nesen īstenotais elektroauto "Rivian Automotive Inc." darījums 13,7 miljardu ASV dolāru apmērā, bet Eiropā lielākais IPO darījums visā gadā bija pašā 2021. gada sākumā notikušais pakomātu uzņēmuma "InPost SA" darījums ar tā 3,9 miljardu ASV dolāru investīciju apjomu, kas tika īstenots "Euronext" biržā Amsterdamā. Savukārt lielāko IPO ieguldījumu apjomu Eiropas biržu lokā IPO darījumos 2021. gada laikā piesaistīja Londonas birža ar tās 21,1 miljardu ASV dolāru 96 IPO darījumos.

Šis gads nesīs pretrunīgus signālus

Šis gads IPO tirgū sākas ar pretrunīgu noskaņojumu. Spēcīgākais pretvējš, lai turpinātu uzsākto izaugsmi, ir straujā inflācija, jo valdību un centrālo banku reakcija var sākt ierobežot, vai drīzāk vismaz mazināt lētu līdzekļu pieplūdumu finanšu tirgos. Tāpat darījumu pasaule uzmanīgi vēro ģeopolitisko sasprindzinājumu dažādos reģionos, kuru cita starpā raksturo arī lielo ekonomiku un to tehnoloģiju savstarpējas mijiedarbības stratēģiska mazināšana, proti, ASV un Ķīnas ekonomiku pakāpeniska nošķiršana (decoupling). Papildus risks, protams, ir arī jaunie Covid-19 paveidi, kas negaidīti un strauji ietekmē ekonomiku atgūšanos, kas bija uzņēmusi spēcīgu kursu pagājušā gada sākumā un vidū. Jauno vīrusa paveidu ietekmē veselas nozares, piemēram, aviācija, viesmīlība vai ražošana, kas balstās uz pārrobežu piegādēm, tiek atkal atmestas atpakaļ 2020. gada situācijā.

Tomēr ne viss ir tik draudīgi. IPO tirgos pērn uzsāktais temps joprojām ir spēcīgs – uzņēmumu vērtējumi saglabājas augsti, nākotnes ieņēmumu prognozes nereti ir optimistiskas, kas palīdz pamatot agresīvu darījumu vērtību. Elektronikas un tehnoloģiju nozares, industriālo ražošanas nozares uzņēmumi, robotikas, elektroauto un veselības jomas saglabās pievilcību, ņemot vērā to nākotnes potenciālu.

Baltijas uzņēmumiem ceļš uz publisko tirgu joprojām pievilcīgs

Ko tas nozīmē Latvijai? Pagājušais gads arī Baltijas IPO tirgos ir bijis īpaši veiksmīgs, tirgū ienākot gan "Enefit Green", gan "DelfinGroup" un "Virši". Šie bija dažādu mērogu darījumi ar atšķirīgu tirgus pamatojumu, taču tie visi piesaistīja uzmanību un bruģēja ceļu jauniem darījumiem nākotnē. Domāju, ka pagājušā gada aktivitāte daudzu Baltijas un Latvijas uzņēmēju dienaskārtībās ir iekļāvusi IPO kā vērā ņemamu kapitāla piesaistes veidu.

Pasaules tendences šobrīd joprojām ir kopumā labvēlīgas arī Baltijas uzņēmumiem, taču jau minētie riski, protams, ietekmē arī situāciju mūsu reģionā. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmējiem jābūt elastīgiem un jāspēj ātri reaģēt uz tirgus situāciju – ceļš uz publisko tirgu joprojām ir atvērts, taču jāskatās, vai plāni kādā brīdī nav jāmaina vai jāatliek, strauji mainoties situācijai tirgos, piemēram, inflācijas ierobežošanas pasākumu ietekmē. Jāņem vērā, ka, jo nenoteiktāka ir globālā finanšu un biznesa situācija, jo plašākā diapazonā var atšķirties investoru priekšstati par uzņēmumu vērtējumiem un vēlamo ieguldījumu atdevi. Savukārt, no darījuma "stāsta" viedokļa, redzam, ka vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (environmental, social and governance (ESG)) dienaskārtību tagad papildina arī pastiprināta uzmanība uzņēmuma kiberdrošības jautājumiem. Rezumējot, IPO darījumi Baltijas un Latvijas uzņēmumiem šobrīd ir izdevīga un praktiska iespēja, taču vide kļūst sarežģītāka.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!