Kalvis Līcis: Kā mazināt nekustamā īpašuma nozares CO2 pēdu?

ESG nav organizācijas finansiālu rādītāju izvērtējums, bet gan tas, kas saistās ar vidi, dabas aizsardzību, uzņēmuma darbiniekiem un partneriem, ar izstrādāto saistīto politiku atbilstību labas pārvaldes principiem un arī atbildīgu rīcību pret vietējo un globālo sabiedrību kopumā.

Kopš 2016. gada, kad notika Parīzes nolīguma jeb universālas starpvalstu vienošanās parakstīšana ar mērķi samazināt SEG emisiju daudzumu un nodrošināt, lai globālā temperatūra nepaaugstinātos vairāk par 2 °C, šīm lēmumam pievienojušās jau gandrīz divsimt valstis visā pasaulē un to ir ratificējusi arī Latvijas valdība. Savukārt mums – valstij un arī uzņēmējiem - saistošais Eiropas zaļais kurss ir kā kompass minēto mērķu sasniegšanai un nosaka konkrētākus pasākumus un atbildību palīdzēt uzlabot cilvēku labklājību, veselību un vides atveseļošanos.

Kā nekustamo projektu attīstītāju ­– SIA “Domuss” ­­­– pārstāvis varu dalīties ar pieredzi šo kritēriju realizēšanā praksē. Profesionālajā darbībā mēs balstāmies uz mātes uzņēmuma "NCH Capital Inc." vadlīnijām, kas ir globāli izstrādātas un darbības valstīs adaptētas. Nozarē, kur darbojamies - nekustamo īpašumu attīstīšana – visā investīciju ciklā mēs sekojam līdzi ESG faktoru esamībai. Jau sākotnējā jeb nekustamo īpašumu iegādes, tad plānošanās, attīstības, pārvaldīšanas un pārdošanas stadijās ESG kritēriji ir klātesoši, attiecinot tos ne tikai uz savu organizāciju, bet arī uz sadarbības partneriem un apakšuzņēmējiem.

Nereti ilgtspējas iniciatīvas nekustamo īpašumu jomā cilvēkiem saistās ar atkritumu šķirošanu un varbūt arī ar energoefektīvām ēkām. Realitātē nekustamā īpašuma sektoram ir viens no augstākajiem CO₂ nospiedumiem, ko sauc arī par zaļo jeb karbona pēdu. Šī nozare rada aptuveni 30% no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kā arī patērē ap 40% no kopējiem globālajiem energoresursiem. Tā ir ne tikai elektrība un atkritumi, bet arī radīto pārpalikumu nodošana pārstrādei, benzīna, gāzes, ūdens patēriņš būvniecības procesā, transporta izmantošanas un ikdienas resursu patēriņa paradumi, atbildīgu un mazāk vidi ietekmējošu piegādes ķēžu izvēle utt.

Iesākumā ir projekta reālo vajadzību, ēkas pielietojuma mērķu un risku definēšana. Labā prakse ir veikt aptuvenās CO₂ pēdas kalkulāciju, atrast ilgtspējīgākās tehnisko risinājumu un būvmateriālu alternatīvas un modelējot veikt aprēķinus, kā visu realizēt pēc iespējas efektīvāk un videi draudzīgāk. Piemēram, digitālie risinājumu modeļu izveidē vai atgriezeniskās konstrukcijas izvēle.

Nekustamo īpašumu projektu attīstībā ilgtspējas principu realizēšanu var sākt pirms pamata būvniecības darbiem, piemēram, vispirms iespēju robežās veicot investīcijas infrastruktūras un apzaļumošanas plānošanas un izbūves darbos. Sakārtotā projekta apkārtējā vide, kas ir atvērta apkaimes iedzīvotājiem, ātri gūs pozitīvu novērtējumu un atbalstu no tiem, kas redzēs pievienoto vērtību savā ikdienā. Apzaļumota, moderna un ērti izmantojama teritorija ir pateicīga vide darbam un dzīvošanai, izbūvētas jaunas apgaismotas ielas un gājēju celiņi vilina mierīgas vai aktīvās atpūtas cienītājus, bet kopumā veicina projekta reputācijas izaugsmi iedzīvotāju vidū.

A-klases energoefektivitātes sertifikāti vai progresīvais LED apgaismojums vairs nav liels sasniegums, bet pamata nepieciešamība jaunajos projektos. Pārdomāta dinamiska ēku logu ēnošanas sistēma, kas mazina nepieciešamību karstā laikā izmantot kondicionierus, bet nodrošina iekštelpās komfortablu temperatūru un pasargā no saules atspīdumiem, ir pamata rūpes par zaļāku biroja vidi un mazāku resursu patēriņu. Ventilācija ar augstu siltuma procenta atgūšanu, telpās izvietoti CO₂ mērītāji, prasības elektrības piegādātājam maksimāli izmantot zaļo enerģiju ir tikai dažas no iespējām veidot energoefektīvas ēkas. Viens grāds temperatūras samazinājums ir apmērām 5-6% apkures rēķina ietaupījums.

Nevar par zemu novērtēt ilgtspējīgu būvniecības materiālu izvēli. Piemēram, var atrast ēku fasādes materiālus, kam ir samazinātas apkalpošanas izmaksas un minimāla ietekme uz vidi visā to darbības periodā no ražošanas, instalēšanas līdz pat termiņa beigām. Var piesaistītos būvniekus informēt par ESG prasībām, ko iestrādā kā līguma sastāvdaļu, kā arī auditē katru būvniecības soli un materiālu izvēli.

Atbalstot Latvijas centienus mazināt CO₂ emisiju apjomu, viens no mūsu lēmumiem tika pieņemts pirms vairākiem gadiem, jau sākotnēji projekta “Mežaparka Rezidences” plānošanas laikā iezīmējot publisko elektroauto uzlādes staciju izveidi. Viena no tām atrodas biroju mājas pazemes stāvvietā, otra ir virszemes stāvvietā pie šī ēkas un tiek plānots, ka tuvākajā laikā tiks izvietotas vēl divas stacijas autostāvvietas paplašināšanās ietvaros, kā arī izvietoti individuālie jeb wallboxes elektroauto uzpildes punkti dzīvokļu mājas pazemes stāvvietā. Apzinoties, ka Mežaparkā tā ir pagaidām vienīgā publiskā iespēja uzlādēt elektroauto, ceram uz plašāku atsaucību realizēt iniciatīvas, kas ir ieguldījums ar ilgtermiņa atdevi visas sabiedrības interesēs.

Nekustamo īpašumu attīstītājiem būtu arī vērts ņemt vērā nepieciešamību pāriet no lineārās uz cirkulāro ekonomiku jeb materiālu un radīto produktu vērtības maksimāli ilgu saglabāšanu, ko dzīvescikla beigās var nodot otrreizējai pārstrādei un pievienot šiem resursiem papildu vērtību. Tādējādi tiek veicināta iedzīvotāju izglītošana un atbalstīta atbildīga attieksme pret nevajadzīgajiem un pārstrādājamajiem resursiem.

Atkritumu šķirošanas iespējas nav nekas jauns, atsevišķas stikla, papīra, plastmasas, metāla, bateriju un sadzīves atkritumu urnas Rīga un visā Latvijā parādās arvien vairāk. Paretam varam redzēt arī tekstila konteinerus, kur parasti labdarības projektu ietvaros var nododot otrreizējai lietošanai derīgus apģērbus un apavus, kas var vēl noderēt kādam citam, piemēram, maznodrošinātām un grūtībās nonākušām ģimenēm, vientuļajām māmiņām, bērnu namu un veco ļaužu pansionātu iemītniekiem. Parasti šādas iniciatīvas pozitīvi novērtē arī apkaimes iedzīvotāji.

Ieguldījums klientu, ēku iedzīvotāju, nomnieku un pašu darbinieku izglītošanā ir nozīmīgs solis kopējo zaļo mērķu sasniegšanā. Katram nekustamo īpašumu projektam var izveidot ESG uzlabojumu plānu ar konkrētiem vides un ilgtspējības raksturlielumu uzlabošanas mērķiem. Varam sākt ar spuldzīšu nomaiņu un turpināt ar lielākas iesaistes projektiem.

“Mežaparka Rezidences” projektā, konkrētāk — "Mežaparka Birojos", plānojam ieviest “Green Lease” telpu nomas līgumus. Pagaidām tas ir jaunums vietējā nekustamo īpašumu tirgū, bet ceram, ka nozare ātri adaptēs attiecināt ESG kritērijus arī uz visa veida sadarbības partneriem. Mājokļu pircējiem jeb klientiem var gatavot arī detalizētas rokasgrāmatas par ilgtspējas iniciatīvām, veicinot plašāku sabiedrības informētību par iespējām ikdienā ieviest un izmantot zaļās domāšanas pamatprincipus.

Ir jāapzinās, ka ceļš uz izcili ilgtspējīgu biroja vai mājokļu kompleksa realizēšanu ir nebeidzams, jo vienmēr ir jaunas idejas un iniciatīvas, tomēr mērķis — zaļā domāšana un energoefektivitāte kā pamata darbības likums — ir visam pamatā. ESG ir šī brīža aktualitāte, kā arī nākotne un kopējā atbildība, lai veidotu mūsu apkārtējo vidi un savstarpējo mijiedarbību zaļāku, ilgtspējīgāku un ar lielāku pievienoto vērtību.